Palīdzība Ukrainai

Šogad Latvija paliks to trīs valstu vidū, kas procentuāli no sava IKP sniedz Ukrainai vislielāko palīdzību.

Svinot Ukrainas neatkarības 33.gadadienu, sestdien Rīgā desmitiem cilvēku piedalījās atbalsta gājienā "Saulespuķu ceļš" no Brīvības pieminekļa uz Vērmanes dārzu, kur visas dienas garumā notiek koncerts "Vienoti Ukrainai".

Valdība otrdien slēgtā sēdē nolēma piešķirt 10 miljonus eiro artilērijas munīcijas iegādei Ukrainai, turklāt vasarā ukraiņiem piegādās kārtējo dronu sūtījumu, pēc sēdes žurnālistiem apliecināja premjere Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Militārā palīdzība no ASV tiks izlaista burtiski pēc pāris dienām, prezidentam Baidenam parakstot attiecīgo dekrētu, apgalvo bijušais izlūkošanas virsnieks Jurijs Švecs, raksta "dialog.ua".

Kuleba norādīja, ka Ukraina sagaida, ka likumprojekts drīzumā tiks apstiprināts ASV Senātā un to parakstīs Amerikas prezidents, raksta unian.net.

Ukrainas bēgļu izmitināšanai Latvijā tiks pirkts sadzīves inventārs par 170 000 eiro, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Lielbritānijas ārlietu ministra Deivida Kemerona centieni pārliecināt ASV eksprezidentu Donaldu Trampu par labu Ukrainas palīdzības atbloķēšanai Savienoto Valstu Kongresā, pēc visa spriežot, cietuši neveiksmi, vēsta laikraksts "The Guardian".

Baltijas valstu ārlietu ministri pirmdien Vašingtonā tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, lai apspriestu palīdzību Ukrainai uzvarēt karā ar Krieviju, kara izmaksu palielināšanu Krievijai, Baltijas reģiona drošību un NATO samitu Vašingtonā jūlijā.

ES ir pārliecināta, ka vienošanos par Ukrainu varētu noslēgt tuvāko pāris nedēļu laikā, raksta Politico.

Ungārija otrdien uzlikusi Eiropas Savienības (ES) plānam nākamgad nodrošināt Ukrainai palīdzību 18 miljardu eiro apmērā.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas sabiedrība vairākkārt pierādījusi, ka šādos brīžos visi kopā spējam būt liels palīgs gan tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā, gan tiem, kuri Ukrainā aizstāv valsti no uzbrucējiem. Kā liecina informācija mikroblogošanas vietnē twitter, tad šoreiz līdzcilvēku palīdzība nepieciešama vēl 19 auto sagādāšanai.

Saeima ceturtdien, 9.jūnijā, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem primāro atbalstu sniegt līdz gada beigām.

Ukrainas aktīvisti izveidojuši īpašu interneta vietni – katalogu, kurā tiek apkopoti agresīvākie Kremļa ietekmes aģenti Latvijā. Vienlaikus Ukrainas vēstniecība izplatījusi Ukrainas valstij naidīgo Latvijas ukraiņu organizāciju sarakstu, kas strādā Kremļa interesēs. Šis ir plašs darbalauks Valsts drošības dienestam.

Valdība sākotnēji paziņoja, ka tā ir gatava uzņemt 10 tūkstošus no Ukrainas ieradušos bēgļu. Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava “Neatkarīgajai” tobrīd pauda viedokli, ka uzņemamo bēgļu skaitam nevajadzētu būt ierobežotam, un viņa aicinājums daļēji ir sadzirdēts. Iekšlietu ministrija pašlaik gatavo plānu 30 tūkstošu bēgļu uzņemšanai.

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi mēneša laikā Ukrainas atbalstam caur labdarības organizāciju “Ziedot.lv” saziedojuši 6,2 miljonus eiro. Marta vidū no tiem 4,3 miljoni jau bija izlietoti, iegādājoties degvielu, tehnisko aprīkojumu Ukrainas armijai, zāles, medicīnas preces, pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, ko sūtīt uz kara epicentriem civiliedzīvotājiem.

Pašlaik jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti bēgt no Ukrainas tāpēc, ka nevēlas iet bojā, un tāpēc, ka daudziem mājokļi ir sagrauti agresīvā Krievijas iebrukuma laikā. Liela daļa pašlaik vēl atrodas tuvajās kaimiņvalstīs – Polijā, Rumānijā, Čehijā, Moldovā, Slovākijā. Visvairāk – Polijā. Iepriekš tika lēsts, ka būs kopumā četri miljoni bēgļu, taču, cik viņu būs, to vēl nevar zināt – iespējams, arī vairāk.

Krievu okupantu iebrukums un pastrādātais Ukrainā izraisījis milzu nosodījumu visā pasaulē. Cilvēki no citām valstīm sniedz Ukrainas iedzīvotājiem palīdzību kā nu var - ziedojumi naudas, drēbju vai citu mantu izteiksmē. Vai kā savādāk. Rīkoties nolēma arī Latvijas iedzīvotājs Gatis. Savu pieredzēto viņš izklāsta facebbok.

Pēc Krievijas agresijas Ukrainā nekas vairs nebūs kā agrāk un Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju būs, tēlaini izsakoties, kā okeāna krasts. Tikai šajā okeānā nevarēs ne kuģot, pat ne peldēties vai pabradāt, jo tas būs toksisks – tāds kā gudrona dīķis. Un tā visticamāk būs ilgi. Un tas vēl ir viens no labākajiem scenārijiem. Par sliktākiem scenārijiem negribas pat domāt.

Izmisīga vēlme palīdzēt un vienlaikus bezspēcības izjūta šobrīd māc neskaitāmus Latvijas cilvēkus. Ukraina lēnām noasiņo, bet pasaule uz to noskatās, jo tieša iesaistīšanās nozīmēs trešo pasaules karu. Ja pēc Ukrainas iznīcināšanas Krievija dosies dziļāk Eiropā, pasaules karš sāksies tāpat, un tad ukraiņu dzīvības būs ziedotas velti. Vieglāk par to ir nedomāt, bet koncentrēties uz to mazumiņu, ko ikviens var izdarīt – vismaz simboliski atbalstīt ukraiņus.

Lai ātrāk sasniegtu mērķi, svarīgi sniegt palīdzību Ukrainai organizētā veidā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).