Eiropas Savienība gatavojas likvidēt pagaidu aizsardzības sistēmu ukraiņiem, kas tika izveidota pēc kara sākuma - plānots izbeigt īpašo bēgļa statusu līdz 2027. gada martam, ziņo “dialog.ua”.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju, pagaidu aizsardzības režīms, kas ir spēkā kopš 2022. gada un ļauj Ukrainas pilsoņiem likumīgi dzīvot un strādāt ES, tiks pakāpeniski atcelts līdz 2027. gada martam.
Šis lēmums ir satraucošs 4,7 miljonu Ukrainas pilsoņiem, kas pašlaik dzīvo Eiropā, turklāt ES nav izdevies izstrādāt vienotu pieeju, jo katra valsts pati lems, vai pagarināt Ukrainas pilsoņu uzturēšanās atļauju vai arī piešķirt viņiem jaunus statusus.
Šobrīd daudzi ukraiņi paļaujas uz sociālo pabalstu saņemšanu Eiropā, izvēloties nestrādāt. Tas ir izraisījis vietējo iedzīvotāju protestus, kuri uzskata šo politiku par netaisnīgu pret vietējiem iedzīvotājiem.
Masveida Ukrainas bēgļu pieplūdums nodara nopietnu kaitējumu eiropiešiem, izraisot nekustamā īpašuma cenu kāpumu un radot papildu slodzi pilsētu un sociālajai infrastruktūrai, tostarp skolām un bērnudārziem.
Dažas valstis jau ir sākušas izpētīt jaunas legalizācijas shēmas - piemēram, Polija, kurā dzīvo gandrīz miljons ukraiņu, piedāvā trīs gadu uzturēšanās atļaujas, nepieprasot nodarbinātības apliecinājumu; Čehijas Republika ir gatava pagarināt uzturēšanās atļaujas tikai augsti kvalificētiem speciālistiem; Vācija, kas ir uzņēmusi vairāk nekā 1,2 miljonus ukraiņu, apsver iespēju paturēt visus jau nodarbinātos valstī, pat ja viņi netiek klasificēti kā "augsti kvalificēti".
Eksperti brīdina, ka, ja valstu pieejas krasi atšķirsies, varētu sākties ukraiņu iekšējā migrācija ES ietvaros - no valstīm ar stingriem noteikumiem uz tām, kurās palikt ir vieglāk.
Tiek uzsvērts, ka cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem, slimniekiem un ģimenēm ar bērniem arī turpmāk vajadzētu būt iespējai saņemt sociālo palīdzību, kas ir līdzīga pašreizējai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, Ukrainā pašlaik trūkst aptuveni 8,7 miljonu darbinieku, un valdība meklē veidus, kā motivēt cilvēkus atgriezties, savukārt ES sola finansiālu atbalstu tiem, kas nolemj atgriezties mājās, - ne tikai atsevišķiem pilsoņiem, bet arī Ukrainas kopienām, kurās viņi atgriezīsies.
ES atzīst, ka īslaicīga palīdzība nevar ilgt mūžīgi, taču arī Ukrainas bēgļu atgriešanās mājās pašlaik nav iespējama. Ja karš nebeigsies līdz 2027. gadam, miljoniem ukraiņu riskē nonākt situācijā, kurā viņu nākotne ir atkarīga no atsevišķu valstu lēmumiem.