opera

8. septembrī Latvijas Nacionālā opera ar divdaļīgu galā koncertu atklāja jauno sezonu, baleta jomā atrādot baleta jauno mākslinieku pagājušās sezonas individuālos sasniegumus baleta konkursos un pieredzējušāko – horeogrāfijas jomā, kā arī atsevišķus numurus no klasiskā repertuāra, bet opermūzikā ieskicējot šīs sezonas jauniestudējumu vadmotīvu – romantismu un tā nacionālo daudzveidību vācu, franču un krievu operās, kuras pavisam drīz jau klausīsimies no jauna.

Valsts policijai (VP) šobrīd nav izdevies aizturēt garnadžus, kas pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) jaunās sezonas atklāšanas koncerta laikā no operas ģērbtuves aiznesa mākslinieku personīgās mantas aptuveni 4000 eiro vērtībā, aģentūrai LETA pastāstīja VP preses pārstāve Gita Gžibovska.

Šodien plkst.19 ar Galā koncertu tiks sākta Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) jaunā sezona.

Opermūzika vasarā reģionos ir apsveicama tradīcija. Tā dod iespēju iepazīt šo žanru klātienē arī tiem, kam nav iespēju nokļūt uz operas izrādēm galvaspilsētā sezonas laikā.

Plānots, ka decembrī Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) pirmizrādi piedzīvos Pētera Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins", kuras iestudējumu veido režisore un aktrise Rēzija Kalniņa.

Opermūzikas festivāls Viva Verdi!, kas noslēdza sezonu Latvijas Nacionālajā operā un baletā, sagādāja daudz patīkamu atkalredzēšanos ar Latvijā iemīļotiem viessolistiem, tostarp tiem, kas savas skatuves gaitas sākuši Rīgā, un ļāva baudīt Verdi opermūzikas monumentālo krāšņumu divu nedēļu garumā.

Latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko Džuzepes Verdi operas "Otello" izrādes laikā Metropolitēna operā pazaudējis balsi un viņam palīgā nekavējoties steidzies dublieris, vēsta laikraksts "The New York Post".

Sidnejas Operas ēkā itāļu tenora priekšnesuma vajadzībām izvietots milzīgs pūķis. Īpaši šim priekšnesumam tas izveidots tā, lai no tā būtu iespējams raidīt arī liesmas. Tā garums pārsniedz 9 metrus.

Latvijas Nacionālā opera laiku pa laikam piedāvā klausītājiem ne vien operas un baleta izrādes, bet arī citu priekšnesumu formātu – šoreiz runa ir nevis par izglītojošajiem projektiem, bet par koncertiem.

Negaidīts LNSO BRASS BAND priekšnesums Rīdzenes ielā

  «Opera ir kaislību māksla, un tās cienītāji dievina māksliniekus, kuri ne tikai izcili pārvalda šā žanra tehniku un meistarību, bet ir gatavi pēdējiem spēkiem kāpt uz skatuves, riskējot ar savu dzīvību ziedoties uz augstās mākslas altāra,» tā par harismātiskā krievu baritona Dmitrija Hvorostovska uzstāšanos 25. septembrī uz slavenās Metropolitēna operas skatuves Ņujorkā Deivida Makvikāra 2009. gada atjaunotajā Džuzepes Verdī «Trubadūra» iestudējumā raksta prestižais «New York Times».

Latvijas operdziedātāja Kristīne Opolais ierindota starp astoņiem seksīgākajiem operas māksliniekiem, kuri drīzumā uzsāks Ņujorkas Metropolitēna operas sezonu.

Rūpējoties par skatītāju ērtību, Latvijas Nacionālā opera ir ieviesusi tiešām parocīgu sistēmu. Iegādājoties biļeti uz kādu no izrādēm, ikvien interesents var virtuāli novērtēt to, cik tālu no skatuves atrodas viņa izvēlētā sēdvieta.

Vairāki Latvijas kultūras vidē pazīstami cilvēki jau izteikuši līdzjūtību Latvijas Nacionālās operas vokālās pedagoģes Anitas Garančas talanta piekritējiem un tuviniekiem. Tā producents Juris Millers savā mikroblogošanas vietnes twitter profilā paudis atziņu, ka A.Garanča bijusi viena no Latvijas kultūras pērlēm.

Kopš 8. maija opermīļi ir kļuvuši par vēl vienu interneta resursu bagātāki. Tajā ir iespējams virtuāli sekot līdzi operpasaules aktualitātēm.

Latvijas Nacionālajā operā 9. un 10. martā ir iespēja noskatīties pasaulē atzītā horeogrāfa Borisa Eifmana jauno baleta iestudējumu Up & Down, kam pirmizrāde uz Sanktpēterburgas Aleksandra teātra skatuves bija šā gada 27. janvārī.

Šīs nedēļas kultūras dzīves apskats jāsāk ar troksni, ko sacēla ziņa par to, ka viena operas Valentīna izrāde Vācijā maksāšot apmēram pusmiljonu eiro.

Janvāra pēdējā pilnā nedēļa ir galā, bet dzīve joprojām lēkā kā zirdziņš uz šaha galdiņa. Straujo lēcienu zigzagi un to radītās sekas ir neprognozējamas. Arī tagad jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, piemēram, kas notiks pēc vēlēšanām Grieķijā? Starp citu, šī tēma nebūt nav tik ģeogrāfiski tāla, kā varētu šķist, kaut vai tāpēc, ka dzīvojam vienotā eirozonā un mūsu nacionālās valūtas šūpināšana Grieķijā sitīs pa kabatu arī Latvijā, īpaši tajā Latvijas daļā, kas jau tagad dzīvo no rokas mutē. Situācija tiešām ir visnotaļ interesanta. Latvija gada sākumā rātni atdeva astronomisku starptautiskā parāda summu, bet var puslīdz droši saderēt, ka grieķi to centīsies nedarīt un Latvija viņiem vēl sirsnīgi piemaksās. Vai viņiem tas izdosies? Laiks rādīs.

Pāris dienu pirms Ziemassvētkiem iznāca muzikoloģes Olgas Pētersones grāmata Casta Diva par septiņām Latvijas operdziedātājām – Inesi Galanti, Sonoru Vaici, Ingu Kalnu, Elīnu Garanču, Marinu Rebeku, Kristīni Opolais un Lieni Kinču.

Par spīti daudzu mūsdienu intelektuāļu šķaudīšanai operas žanra kā savveida kultūras atavisma virzienā, tikai retais noliegs, ka uzrakstīt operu mūsdienās ir izaicinājums un liela uzdrīkstēšanās.