novadi

Noslēdzot darbu pie grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums nav atbalstījis nedz dažu novadu atjaunošanu, nedz attiekšanos no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.

Saeimas deputāti un frakcijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā rosinājuši dažu līdz 2021.gadam pastāvējuši pašvaldību atjaunošanu.

8. maijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā deputāti vērtēs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pirms pirmā lasījuma.

Kuldīgas novadā viskritiskākā situācija un nepietiekams skolēnu skaits ir Nīkrāces pamatskolā, Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolā, Ēdoles pamatskolā un Turlavas pamatskolā, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025.gada uz 2029.gadu.

Saeima Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā atbalstījusi priekšlikumus, kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025.gada uz 2029.gadu, liecina Saeimas likumdošanas datu bāzē publicētā informācija.

Šodien uz pirmo domes sēdi, kurā plānots ievēlēt domes priekšsēdētāju, sanāks 40 jauno pašvaldību domju deputāti.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, ar kuru par neatbilstošu Satversmei atzīta Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam, izmaiņas pašvaldību teritorijās varētu notikt tikai uz nākamajām vietvaru vēlēšanām 2025.gadā, šorīt Latvijas Radio atzina viens no jaunās administratīvi teritoriālās reformas autoriem, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP).

Šodien, 5. jūnijā, Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas, kurās var balsot no plkst.7 līdz 20. Šajās vēlēšanās jāievēlē 664 deputāti kopumā 40 pašvaldībās - sešās valstspilsētās un 34 no jauna izveidotajos novados, kuri sāks darbu 1.jūlijā līdz ar administratīvi teritoriālās reformas stāšanos spēkā.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā administratīvi teritoriālās reformas laikā visus Latvijas novadus pārdēvēt par apriņķiem.

Varakļānu novada Murmastienē septembrī darbu sākusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķu brigāde. Murmastiene ir jau piektais jaunizveidotais brigāžu punkts, kas darbu sācis šogad. Jaunizveidotajos punktos strādā jaunā tipa brigādes, kurās uz izsaukumiem dodas viens mediķis un operatīvā transportlīdzekļa vadītājs.

Latvijas Pašvaldību savienības organizētā Novadu diena Gulbenē iezīmēja sākumu sabiedriskajai apspriešanai sakarā ar tālāko administratīvi teritoriālo reformu valstī, kas pabeidzama līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, braucot uz Gulbeni, bija Pašvaldību savienībai darījis zināmu ne tikai nākotnes Latvijas kartes variantu ar 35 pašvaldībām šobrīd esošo 119 vietā, bet arī informējis par veicamās reformas kritērijiem.

Gulbenes novada dome nolēmusi bijušajam Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājam Aldim Stradam maksāt ikmēneša pabalstu 860 eiro mēnesī, vēsta portāls "Dzirkstele.lv".

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par teritoriālās reformas veikšanu, izveidojot desmit spēcīgus novadus.

Pašvaldības ar lielu atsaucību uztvērušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinājumu vairāk un labāk sadarboties savā starpā. Taču piespiedu apvienošana, ko slēpj šī ideja, lielai daļai joprojām nav pieņemama. Un gaidāmās vēlēšanas ir pietiekams politisks arguments, lai reformu kārtējo reizi atliktu.

Pagājušā gadā vismazāk noziegumu reģistrēti Vārkavas un Rucavas, bet visvairāk noziegumu bijuši Ogres un Dobeles novados, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra informācija.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, trešdaļā Latvijas novadu galvenais darba devējs vairs nav privātā kapitāla uzņēmumi, bet sabiedriskais (valsts un pašvaldību) sektors. Tikai vienpadsmit novados sabiedriskā sektora darba vietu skaits ir mazāks par 25% no nodarbināto skaita. Vai no tā var secināt, ka kapitālisms sāk izzust no nozīmīgas Latvijas novadu daļas?

Kārtējai kampaņai par mazo novadu likvidēšanu ar apvienošanas metodi šie novadi gribētu likt pretī savas apvienības izveidošanu jeb tādu apvienošanos, kas novadu patstāvību nelikvidē.

Nākamnedēļ, 23.oktobrī, Priekuļos norisināsies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) novadu diena, kur dalībnieki diskutēs par bēgļu uzņemšanu un aktuālajiem jautājumiem izglītībā, aģentūra LETA uzzināja LPS.