Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar piegulošajiem novadiem pārceļ uz 2029.gadu
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz valstspilsētu Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem atlikt no sākotnēji plānotā 2025.gada uz 2029.gadu.
Parlamentam grozījumi vēl būs jāskata galīgajā lasījumā.
Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā, taču Saeima atbalstījusi koalīcijas deputātu Jāņa Dombravas (NA), Jura Pūces (AP) un Arvila Ašeradena (JV) priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029.gadu.
Satversmes tiesa (ST) šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.
Sākotnējais Dombravas priekšlikums par apvienošanas pārcelšanu uz 2029.gadu tiks atbalstīts ar 33 balsīm, 31 deputātam balsojot pret. Savukārt likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 67 deputāti.
Debatēs iebildumus pret apvienošanas atlikšanu uz tik ilgu laiku izteica Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji. Deputāts Uldis Budriķis (JKP) cita starpā norādīja, ka grozījumi paredzēs, ka Satversmes tiesas (ST) spriedumā noteiktais "netiks atrisināts" līdz 2029.gadam. Tāpēc politiķis iebilda pret šodien veiktajām izmaiņām grozījumos un aicināja saglabāt iepriekš paredzēto termiņu apvienošanai - 2025.gadu. Līdzīgi deputāts Jānis Butāns (JKP) pauda, ka netikšot ievērots ST spriedums, ja pašvaldību apvienošana tiks "nepamatoti atlikta uz astoņiem gadiem".
Deputāts Jānis Vucāns (ZZS/"Latvijai un Ventspilij") norādīja, ka pagarinājums līdz 2029.gadam tikai atliks problēmas risināšanu. Viņš norādīja, ka Ventspils novada iedzīvotāju aptaujā parādījušies 11 riski apvienošanai, tajā skaitā ūdens, kanalizācijas, komunālo tarifu palielinājums, ceļu kvalitātes pasliktināšanās, jo to uzturēšanai pietrūks naudas, kā arī darba vietu skaita samazināšanās un skolu slēgšana.
Vucāns pauda, kamēr nav skaidras atbildes, kā šie riski tiktu risināti, nav pamata lemt par pašvaldību apvienošanu nedz 2025.gadā, nedz 2029.gadā.
Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet pēc vairāk nekā septiņiem gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.
Līdz 2029.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš skaidroja, ka likumprojekta sākotnējais variants sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.
Līdz ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.
Kā vasarā Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Pūce, Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum.
VARAM sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.
Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.