Nodokļi

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,25 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Viens no preventīviem pasākumiem, kā veicināt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, ir datu publiskošana par uzņēmumu darbību, tostarp, par veiktajiem nodokļu maksājumiem. Finanšu ministrijas paziņojums, ka šā gada deviņos mēnešos nodokļi iekasēti jau 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj.EUR papildu ieņēmumus, liecina, ka šobrīd realizētā politika ēnu apkarošanas jomā un citi pasākumi nesuši rezultātu. Kā viens no pasākumiem, kas uzlabojis uzņēmumu nodokļu maksāšanas disciplīnu, būtu uzskatāms arī lēmums publiskot nodokļu parādnieku vārdus, vēsta "Lursoft".

Latvijā nodokļu sistēma ir pievilcīgākā Baltijas valstu vidū, bet kopumā 190 pasaules valstu vidū tā ir 13.pievilcīgākā, liecina jaunākais Pasaules Bankas un audita kompānijas "PricewaterhouseCoopers" (PwC) ziņojums par nodokļu sistēmām pasaulē.

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 1.janvāra papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem, informēja VID.

Otrdien, 14. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus noteikumos par mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju un to aizpildīšanas kārtību. Noteikumu projekta mērķis ir saskaņot mikrouzņēmuma nodokļu deklarācijas veidlapu ar Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Nu jau četrkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Lūiss Hamiltons, izmantojot īpaši komplicētas shēmas, izvairījies no nodokļu maksāšanas par savu privāto lidmašīnu, izpētījuši britu žurnālisti.

Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem, kuri veikti saistībā ar grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" .

Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija turpina uzlaboties, ko apliecina gan augoši mazumtirdzniecības rādītāji, vidējās algas pieaugums, gan arī statistika par aizvien lielākiem mājsaimniecību kontu atlikumiem. Paredzams, ka arī nākamgad nodokļu reformas rezultātā vairumam iedzīvotāju maciņa saturs turpinās pieaugt, radot iespēju sākt veidot uzkrājumus vai arī palielināt jau esošos. Reforma arī sola dažādas izmaiņas attaisnoto izdevumu deklarēšanā, atprasot pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas jāņem vērā kā jaunajiem, tā jau esošajiem krājējiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina personas, kurām ir tiesības uz papildu atvieglojumiem un kuras maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no pensijas vai algas, pārliecināties, ka šie nodokļa atvieglojumi ir izmantoti darba algai vai pensijai. Gadījumā, ja atvieglojumi nav piemēroti, aicinām atgūt pārmaksāto nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Noskaidrot vai atvieglojumi ir piemēroti var VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Algas nodokļa grāmatiņa" vai klātienē vēršoties jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atbalsta valdības konsekvento nostāju, virzot nākamā gada valsts budžetu, kas neparedz ārpuskārtas nodokļu izmaiņas un jaunu iniciatīvu finansēšanu. Organizācija pauž atbalstu tam, ka ministri spējuši vienoties par to, ka nodokļi un nodevas tiek saglabātas tādas, kā tās ir apstiprinātas nodokļu reformā, turot solījumu par laikus pieņemtiem grozījumiem un stabilitāti.

No nodokļu izmaiņām vismazāk cietīs Rīga un Pierīga, bet lielākās cietējas būs nabadzīgās pašvaldības, tādu viedokli šodien preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"). Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un valdības vienošanos pašvaldībām garantēt vismaz 19,6% no konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem varot uzskatīt par kompromisu, taču, pēc Lemberga domām, pašvaldībām tomēr vajadzēja cīnīties par lielāku garantēto nodokļu ieņēmumu daļu.

Pievienojoties citām sociālajām grupām, kas ir neapmierinātas ar prezidenta Emanuela Makrona ekonomiskajām reformām, ceturtdien Francijā ielās izgāja tūkstošiem pensionāru, kas protestēja pret nodokļu pieaugumu. Makronam cenšoties samazināt budžeta deficītu, aptuveni astoņiem miljoniem pensionāru, kuru pensijas pārsniedz 1200 eiro, no nākamā gada nāksies veikt lielākas sociālās iemaksas. Deviņas arodbiedrības, kas rīkoja ceturtdienas protesta akciju, paziņojušas, ka nodokļu paaugstināšana, kurai valsts kasē vajadzētu ienest 20 miljardus eiro, katram senioram gadā var izmaksāt vairākus simtus eiro. Tikmēr Makrons, kura valdība trešdien publiskoja sava pirmā budžeta projektu, centies pārliecināt, ka vienīgi nodrošinātākajiem pensionāriem nāksies savilkt jostas, lai mazinātu finansiālo spiedienu uz jaunākajām paaudzēm.

Otrdien, 26.septembrī, Ministru kabinets (MK) skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus noteikumu projektā par kārtību, kādā budžetā tiek ieskaitīti kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi. Vienkāršota nodokļu parāda nomaksa sekmēs godprātīgas uzņēmējdarbības attīstību, kā arī mazinās ēnu ekonomikas riskus.

Rīgas apgabaltiesa kādam uzņēmējam par nodokļu nenomaksāšanu 25 593 eiro apmērā piespriedusi cietumsodu.

Latvijā un Igaunijā nākamgad stāsies spēkā vērienīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, un arī Lietuvā plānoti vairāki pilnveidojumi. Vērtējot nodokļu sistēmu izmaiņas kopumā, visās trijās valstīs parādās izteiktākas progresivitātes pazīmes, tiek meklēti jauni risinājumi jaunuzņēmumiem un individuālajam darbam, kā arī pieaug likmes akcizētajām preču grupām, secinājuši SEB bankas ekonomisti visās trijās Baltijas valstīs.

Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai nodevusi grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot ieviest vienoto kontu, tādējādi mazinot administratīvo slogu nodokļu maksātājiem.

Cilvēkiem, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas iemaksas nākamgad varētu būt 1% mēnesī no minimālās darba algas, šodien Nacionālās trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē teica veselības ministre Anda Čakša.

Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra BICEPS veiktās izpētes rezultāti liecina, ka trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN). Tajā pašā laikā reforma neparedz nodokļu sloga palielināšanu lielo algu saņēmējiem, jo jaunieviestā paaugstinātā IIN likme (31,4%) tiks finansēta no solidaritātes nodokļa ieņēmumiem.

Saeimas piektdien galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus, paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz solidaritātes nodokli turpmāk novirzīt veselības aprūpes finansēšanai un sociālai apdrošināšanai.