Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) daļu no inovāciju attīstīšanai piešķirtajiem līdzekļiem caur iepirkumu uzticējusi firmai, kas nodibināta tikai pēc konkursa izsludināšanas, savukārt tās vienīgais īpašnieks figurē Finanšu policijas izmeklētās krimināllietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielos apmēros, ziņo LTV raidījums "de facto".
Lauku atbalsta dienests (LAD) no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) šajā periodā inovācijām atvēlējis 9 miljonus eiro. Pagaidām apstiprināti septiņi projekti kopumā 2 miljonu eiro vērtībā. Lielākā daļa naudas tikusi LLU, kas apņēmusies radīt jaunus produktus no Baltijas jūrā mītošajām zivīm. Projektu vadībā ir universitātes rektore Irina Pilvere.
Pirmajā no inovāciju projektiem tika pētīts, kā no Baltijas jūras zivīm radīt malto masu jeb faršu, un kā to izmantot dažādos produktos. Šī projekta finansējums ir 675 829 eiro, un tas šobrīd ir pabeigts. Šovasar uzsākts pētījums, kā no brētliņām iegūt kaut ko līdzīgu anšoviem, bet trešais projekts ir saistīts ar ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu. Kopā visu trīs projektu vērtība ir 1 475 829 eiro.
LLU pērn izsludināja konkursu par sadarbību, kurā uzvarēja SIA "ISB". Firma nodibināta jau pēc iepirkuma izsludināšanas. Tai kopumā vairākos iepirkumos atdota vairāk nekā trešdaļa - 533 710 eiro - no LLU inovāciju projektu naudas. "ISB" vienīgais īpašnieks ir Mihails Kočņevs, kura vārds uzņēmumu reģistrā parādās saistībā ar simtiem dažādu firmu.
Kočņevs esot zināms Finanšu policijai, kuras redzeslokā viņš esot nonācis savas iepriekšējās darbības dēļ, piemēram, saistībā ar starpniecību starptautiskos darījumos ar mobilajiem telefoniem. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš apliecinājis, ka ir sākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vismaz 27 miljonu eiro apmērā. Izmeklēšana notiek saistībā ar starpniecību starptautiskajos darījumos ar mobilajiem telefoniem. Izmeklētāji nosūtījuši virkni tiesiskās palīdzības lūgumu, jo uzņēmums "Tendem Neman", kuru pārstāvējis Kočņevs, bijis starpniekuzņēmums darījumos. Kriminālprocess atrodas prokuratūrā uz pārbaudi. Kočņevs figurējot arī citos šīs iestādes izmeklētos kriminālprocesos.
"Tendem Neman" Kočņevs bijis valdē, bet iespējamā nozieguma laikā - ar paraksta tiesībām uzņēmumā. Šī firma valstij palikusi parādā 44 miljonus eiro, tai skaitā 23 miljonus - pievienotās vērtības nodoklī. Šobrīd parāds ir norakstīts, jo uzņēmums ir likvidēts.
Kočņevs nav vēlējies komentēt sāktos kriminālprocesus.
Kočņevs ISB vārdā slēdza līgumus ar LLU. Pieteikumus inovāciju naudai LLU varēja iesniegt tikai sadarbībā ar nozari pārstāvošu biedrību. Divos no projektiem tā ir "Zaļākai pasaulei", kurā Kočņevam bijušas arī paraksta tiesības. Šī biedrība radīja tehnisko specifikāciju gan farša projektam, gan iepirkumiem, kur savukārt "ISB" bija vienīgais pretendents un uzvarētājs.
Kočņevs uzsvēris, ka viņam ir zinātniskais grāds un liela pieredze, strādājot par konsultantu un piesaistot Eiropas fondu piesaistīšanu. "ISB" īpašniekam Kočņevam pieder arī 1% daļu zivju konservu ražošanas uzņēmumā "Piejūra". Tieši no tās esot nācis ierosinājums universitātes pētījumam.
Neraugoties uz lielo summu, kas tika atdota privātajam partnerim, pie inovāciju darba vismaz pirmajā projektā esot strādājuši 25 pētnieki no LLU, lielākā daļa - pārtikas tehnologi. "ISB" piesaistījis zinātniekus no Krievijas, no kuriem viens jau veicis līdzīgu pētījumu. Piesaistītie zinātnieki nākuši no Krievijas valdībai piederošā institūta "AtlantNiro" Kaļiņingradā.
LAD projekta īstenošanā problēmas nesaskata. "Mēs izvērtējam piedāvājuma iesniedzēju, ja tas ir konkurss, un tas, ko es noteikti zinu, ka šis uzņēmumus, kas ir startējis, ir piesaistījis speciālistus, cik es zinu, no Krievijas puses, jo tur ir bijusi kāda priekšizstrāde saistībā ar šo farša ražošanu," teicis LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.
Pagaidām "Piejūras" pārstāvis nesteidz apgalvot, ka viņi ieviesīs tikko radīto inovāciju - faršu un tā produktus, piemēram, zivju makaronus, zivju pīrāgus, zivju desas vai citus. LAD nosacījumi paredz, ka jaunajiem produktiem jābūt pieejamiem visai Latvijas zivjsaimniecības un zivrūpniecības nozarei. LLU apgalvojusi, ka pāris uzņēmumu jau izrādījuši interesi, bet vairākās zivrūpniecību un zivsaimniecību pārstāvošās organizācijās apšaubījuši produktu ieviešanu.