Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš šonedēļ drosmīgi paziņoja, ka tiesas spriež pārāk maigus sodus nodokļu krāpniekiem un naudas mazgātājiem, tāpēc lielākā daļa notiesāto turpina blēdīt valsti. Tiesneši par šādiem izteikumiem ir apvainojušies, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Spriedumiem ir likuma spēks un amatpersonai neklājoties to apšaubīt. Viņuprāt atbildība jāuzņemas arī prokuratūrai, kas neprasa bargākas sankcijas un neprotestē maigus tiesas spriedumus. Prokuratūrā saka, ka Podiņš ir pārsteidzies. Pirms gada ģenerālprokurors izdevis rīkojumu prokuroriem būt uzstājīgākiem sodu prasīšanā un tas nesot augļus.
Finanšu noziegumu apkarotāji no Valsts ieņēmumu dienesta regulāri ziņo par nodokļu krāpnieku un naudas mazgātāju bandu aizturēšanu. Ik gadu par nodokļu nemaksāšanu policija ierosina ap 180 kriminālprocesiem. Šogad Nodokļu un muitas policijā uzsākti jau 130.
Blēdīgo uzņēmēju un krāpnieku skaits nesarūk. Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš uzskata, ka pie tā vainojamas arī tiesas, kas ļaunprātīgos nodokļu nemaksātājus neliek cietumā.
Kā liecina raidījumam rīcībā esoša informācija, tad būtībā katrs otrais noteikti, jau kas ir pastrādājis šādu noziegumu, viņš atgriežas šai biznesā, tas ir viennozīmīgi.
Nodokļu poolicija izpētījusi, ka kriminālprocesos, kas nodoti prokuratūrā no 2014.gada līdz 2016.gadam, cietumsods piemērots tikai trīs lietās par izvairīšanos no nodokļiem. Par daudz smagākajiem nodokļu izkrāpšanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem, par ko paredzēta brīvības atņemšana līdz 12 gadiem, cietums nav piemērots nevienam. Notiesātie tikuši cauri ar nosacītiem sodiem, naudas sodiem vai piespiedu darbu.
Tiesneši ir sašutuši par Nodokļu un muitas policijas pārmetumiem. Viņuprāt slikti strādā tieši policija, kas nespēj laikus blēžus izķert un nodot tiesai.
Tiesās nav īpašas specializācijas finanšu noziegumos. Šīs lietas var nonākt pie jebkura krimināllietu tiesneša un gandrīz visi nonāk pie secinājuma, ka nodokļu nemaksātājiem un krāpniekiem cietumā nav jādodas.
Spriedumos tiesneši parasti argumentē, ka apsūdzētais iepriekš nav tiesāts, ir apgādājamie un darbs, tāpēc var sodīt nosacīti. Šogad nosacīta brīvības atņemšana piemērota gan par 42 tūkstošu, gan 109 tūkstošu un pat 300 tūkstošu nemaksāšanu.
Tiesas cietumā neliek arī pēc smagākajiem nodokļu izkrāpšanas pantiem apsūdzētos. Šīs lietas parasti ir sarežģītākas, un līdz spriedumam nonāk tikai pēc astoņiem vai desmit gadiem, tāpēc sodi tiek samazināti ilgā procesa dēļ. Liels skaits ir lietu, kur prokurors ar apsūdzēto slēdz vienošanos par vainas atzīšanu. Arī šajās lietās nav brīvības atņemšanas.
Augstākā tiesa, kam jārūpējas par vienotu tiesu praksi un pareizu likuma piemērošanu, skaidro, ka nodokļu lietas līdz viņiem nonāk reti. Līdz ar to tā nespējot tieši ietekmēt sodu politiku. Netieši to varot izdarīt ar tiesu prakses apkopojumiem un analīzi. Šāds pētījums vēl tikai ir plānā.
Par maigajiem sodiem finanšu nozarē Latvijai aizrādījusi arī Eiropas Padomes institūcija "Moneyval". Šo organizāciju interesē galvenokārt valsts cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Eksperti secinājuši, ka Latvijas īstenotā sodu politika neattur potenciālos pārkāpējus.
Prokuratūra ir optimistiska. Tur saka, ka Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks ir pārsteidzies. Viņš operējot ar veciem datiem, tagad situācija ejot uz labo pusi. Pirms gada ģenerālprokurors izdevis rīkojumu prokuroriem būt bargākiem un protestēt spriedumus, ja tiesas nepiemēro prasītos sodus.
Sodu apmērs ir dažāds. No trīs mēneši līdz divi gadi. Tas ir atkarīgs no nodarītā zaudējuma valstij.
Kopš pagājuša gada vasaras ieslodzījums piespriests jau piecās krimināllietās, kur apsūdzību uzturējuši Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurori.