Valsts policija aizturējusi trīs vīriešus aizdomās par 70 000 eiro izkrāpšanu no kādas Latvijā esošas komercbankas. Izmeklēšanā noskaidrots, ka ar krāpnieciskajām darbībām no cietušā bija plānots kopumā izkrāpt 200 000 eiro, bet tas tika novērsts, apturot noziedzīgās darbības. Pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.
Finanšu ministrija sadarbībā ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) gatavo jaunu likumu, kas ieviesīs svaigu instrumentu, kādā veidā komercbankas varēs tikt pie papildu ilgtermiņa finansējuma – ar hipokerāriem kredītiem segtu obligāciju emisijas. Eksperti prognozē, ka jaunās iespējas varētu aktivizēt šobrīd stagnējošo kreditēšanas tirgu, šodien informē "LNT ziņas".
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 290,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 23% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Valsts policija (VP) vakar Sarkandaugavā aizturējusi vīrieti, kurš, piedraudot ar nazi, mēģinājis nolaupīt vienu eiro no kāda vīrieša lielveikala autostāvvietā, aģentūra LETA uzzināja VP.
2018.gada nogalē Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēta viena persona par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka atsevišķi komersanti, patērētājiem pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu.
Digitālās bankas Bigbank veiktajā pētījumā noskaidrots, ka patēriņa kredītu biežāk izlieto, lai veiktu mājas remontu (28%), iegādātos auto (25%) vai elektronikas preces (18%). Patēriņa kredīta ņēmēji biežāk ir vīrieši (52%) vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Kā svarīgākie kritēriji, lai izvēlētos aizdevēju, tiek minēta laba procentu likme, uz ko norāda 59% respondentu, 45% uzskata, ka tā ir samērīga un 42% ir svarīgs viegls kredīta izniegšanas process.
Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.
Neliela atalgojuma saņēmējiem šogad maciņu pildīs par pāris eiro lielāka alga uz rokas, tajā pašā laikā jārēķinās ar dārgāku alkoholu, tabaku un automašīnas uzturēšanu.
Kopš aizvadītā gada uz pusi sarucis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka nauda primāri jāiegulda sen kārotu sapņu īstenošanā, un būtiski palielinājusies vēlme veidot uzkrājumus, liecina PNB Bankas veiktā aptauja. Visbiežāk brīvie naudas līdzekļi tiek turēti algas kontā, taču gandrīz tikpat izplatīta ir skaidras naudas krāšana, kā arī finanšu līdzekļu noguldīšana krājkontā.
Rīga, 29.dec., LETA. Gadu mijas pasākumi 11.novembra krastmalā šogad rīdziniekiem izmaksās 160 658 eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas domes pārstāve Zanda Ķergalve.
Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja*. Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.
2018. gada pirmajos deviņos mēnešos Liepājā par 90 eiro jeb 9,2% pieaugusi darba samaksa privātajā sektorā, kas ir augstākais rādītājs starp republikas pilsētām – liecina jaunākā apkopotā statistika.
Dārgāka degviela, maize, olas, milti, atkritumu apsaimniekošana – tie ir tikai atsevišķi produkti un pakalpojumi, par ko šogad ir bijis jāmaksā dārgāk. Tomēr šā gada cenu kāpumu nevar salīdzināt ar treknajiem gadiem, kad atsevišķos mēnešos inflācija bija mērāma par ar divciparu skaitli. Gada laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par aptuveni 3 procentiem
2018. gads paliks Latvijas vēsturē nevis ar kārtējo nodokļu paaugstināšanu, kas politisko debašu karstumā tika nodēvēta par nodokļu reformu, bet gan kā beigu gads Latvijas starptautiskajai specializācijai finanšu pakalpojumos.
Lielākā daļa nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu 2019. gada nogalē vai 2020. gada sākumā izbeigs savu darbību Latvijā, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi, prognozē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija. Šādas izmaiņas gaidāmas, jo 2019. gada vidū stāsies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem nebanku kredītiem noteikts procentu likmes ierobežojums, kas būtiski zemāks par izmaksām, kas saistītas ar kredīta izsniegšanu un apkalpošanu, uzskata asociācija.