NRA PĒTA, ko vēl varam pirkt par skaidru naudu

© Pixabay

Kopš 1. maija vairs nav iespējams veikt darījumus ar nekustamo īpašumu, par tā iegādi maksājot skaidrā naudā. Norēķiniem par mājas vai dzīvokļa iegādi ir jāizmanto bezskaidras naudas uzkrājums. Savukārt automašīnas, tāpat kā līdz šim, joprojām var pirkt un pārdot par skaidru naudu, ja vien darījuma summa nepārsniedz 7200 eiro.

Latvijā lielākajai daļai iedzīvotāju ir vismaz viens bankas konts, pie kura ir piesaistīta bankas karte. Pēc ekspertu aplēsēm, šobrīd tikai ar skaidru naudu iztiek aptuveni 10 procenti iedzīvotāju. Tai pašā laikā, ir virkne situāciju, kad bez skaidras naudas nevar iztikt arī tie, kuriem ir pat vairāki konti dažādās bankās un vairākas bankas kartes. Brīžos, kad nestrādā bankomāts vai karšu nolasīšanas terminālis, bankas karte nav izmantojama. Tāpat tā nav lietojama, ja pārdevējs par preci vai pakalpojumu pieņem tikai skaidru naudu, bet tuvumā nav ne bankas, ne bankomāta. Tāpēc vismaz tuvākajā laikā skaidras naudas pilnīga izzušana nav gaidāma, lai gan vēlme pēc iespējas vairāk ierobežot darījumus skaidrā naudā nerimst. Idejas autori šo nepieciešamību skaidro ar lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā, kas pērn, pat neskatoties uz ekonomikas augšupeju, kļuva vēl izteiktāks. Tehnoloģiju eksperti savukārt prognozē, ka tuvāko 15 gadu laikā skaidras naudas darījumu īpatsvars samazināsies pat bez īpašiem ierobežojumiem, bet pēc divām trim paaudzēm tāda lieta kā banknotes vai monētas būšot muzeju eksponāti un kolekcionāru maize.

Latvija nav gatava gaidīt tik ilgi, tāpēc pavasarī, apspriežot iespējamos likuma Par nodokļiem un nodevām grozījumus, tika paredzēts ierobežot automašīnu pirkšanu un pārdošanu par skaidru naudu, ja darījuma vērtība pārsniedz 1500 eiro. Tomēr šī Finanšu ministrijas iniciatīva neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Līdz ar to joprojām automašīnu tirgū dominē darījumi skaidrā naudā. Pēc ekspertu vērtējuma, lietoto transportlīdzekļu tirdzniecības vietās un automašīnu pārdošanā starp fiziskām personām 90% gadījumu darījumi notiek skaidrā naudā.

Pret skaidras naudas ierobežošanu transportlīdzekļu pirkšanas un pārdošanas darījumos iebilda

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija, kura bažījās, ka, pieņemot šādu normu, daļa uzņēmumu varētu pārcelties aiz robežām, jo īpaši tādā specifiskā jomā kā auto tirdzniecība. 2017. gadā Latvijā auto tirgotāju neto apgrozījums bija 1,19 miljardi eiro, savukārt Igaunijā tas bija - 2,47 miljardi eiro, bet Lietuvā - 2,21 miljards eiro.

Skaidras naudas darījumu ierobežojumi fiziskām personām:

- nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās);

- nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus neatkarīgi no summas*.

* Nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, šis nosacījums piemērojams ar 2020. gada 1. janvāri.

Ekonomika

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.

Svarīgākais