Šodiena, 4. aprīlis Latvijas vēsturē izceļas ar to, ka šajā dienā 1995. gadā Lietuvas Ārlietu ministrija Latvijas vēstniecībai Lietuvā iesniedza protestu pret Latvijas sarunām ar amerikāņiem un zviedriem par naftas iegulu izpēti Baltijas jūrā, par kuras piekrastes dalīšanu Latvija un Lietuva nebija vienojušas. Un nav vienojušas līdz šai baltai dienai.
Lielajiem naftas eksportētājiem nākot klajā ar paziņojumiem par melnā zelta ieguves samazinājumu, pasaule pirmdien piedzīvojusi visai iespaidīgu naftas cenu lēcienu. Tiesa, ir ļoti ticams, ka pašreizējais kāpums neizvērtīsies tendencē un visai drīz cenas atkal saruks līdz ar ziņām par globālās ekonomikas tempu tālāku bremzēšanos.
Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.
Atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā no Latvijas izvesto naftas produktu apmērs pērn bija kopumā par 109 242 tonnām jeb 21,4% lielāks nekā 2021.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Polijas enerģētikas uzņēmums "PKN Orlen" sestdien paziņojis, ka vairs nesaņem Krievijas naftu pa cauruļvadu "Družba", kas saskaņā ar pēdējo līgumu nodrošināja 10% no "PKN Orlen" patēriņa.
Naftas cenas pasaulē piektdien pieauga pēc Krievijas paziņojuma, ka tā nākammēnes samazinās naftas ieguves apjomu par 500 000 barelu dienā, tādējādi reaģējot uz rietumvalstu noteiktajiem cenu griestiem Krievijas naftas produktiem saistībā ar tās īstenoto karu Ukrainā.
Eiropas Savienības (ES) noteiktais embargo un cenu griesti Krievijas naftas produktiem nebūs spēkā, ja šie naftas produkti būs ražoti no Krievijas jēlnaftas trešajās valstīs, liecina Eiropas Komisijas (EK) vietnē publicētā instrukcija.
Decembrī parādījās cerības par lētāku naftu, jo melnā zelta cena kritās arī pēc Krievijai noteiktajiem eksporta ierobežojumiem. Tomēr šī gada sākums no patērētāja viedokļa vairs tik optimistisks nešķiet, un ir jārēķinās ar nelielu naftas produktu sadārdzināšanos. Tiesa, tā var būt īslaicīga tendence, reaģējot uz tūlītējiem faktoriem, piemēram, Ķīnas atkal atvēršanos pēc ilgstošiem pulcēšanās ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību un šīs valsts iedzīvotāju iespējām atkal ceļot uz ārvalstīm
Atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā no Latvijas izvesto naftas produktu apmērs 10 mēnešos bija kopumā par 85 183 tonnām jeb 20,5% lielāks nekā 2021.gada 10 mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Krievija nākamā gada sākumā varētu samazināt naftas ieguves apjomu par 5-7%, ņemot vērā rietumvalstu noteiktos cenas griestus Krievijas jēlnaftai, piektdien paziņoja vicepremjers Aleksandrs Novaks.
Pasaules ekonomiskajos notikumos sliktās ziņas mijas ar atsevišķām labām. Iepriekšējie mēneši varēja šķist patērētājiem pozitīvi, jo gan naftas, gan gāzes cenas demonstrēja lejupvērstu virzību. Pēdējās nedēļās gan situācijas attīstība vairs nav tik viennozīmīga.
Akciju un naftas cenas pasaules biržās piektdien pieauga cerībā, ka Ķīna mīkstinās daļu no savas ekonomiski sāpīgās politikas Covid-19 izplatības ierobežošanai.
Nav pazīmju, kas liecinātu, ka naftas vadā "Družba", kas savieno Krieviju un Eiropu, noplūdi būtu radījusi sabotāža, paziņojis Polijas cauruļvadu operators "Pern".
Naftas cenas pasaulē trešdien pieauga pēc tam, kad naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ vienojās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.
Norvēģija, kas pašreiz ir lielākā gāzes piegādātāja Eiropai, pastiprinās drošību savos naftas objektos, paziņojis Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Āslands.
Globālais naftas pieprasījums šogad pieaugs straujākā tempā, nekā prognozēts, karstuma viļņiem un gāzes cenu kāpumam liekot valstīm mainīt enerģijas avotus elektroenerģijas ražošanai, ceturtdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).