Saglabājoties karstam un lielākoties sausam laikam, daudzviet Latvijā mežos ir augsta ugunsbīstamība, aģentūru LETA informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Rīgas pilsētai piegulošo zaļo joslu veido piepilsētas meži, no kuriem liela daļa ir pašvaldības un SIA "Rīgas meži" īpašums. To pamatfunkcija ir uzlabot pilsētvides kvalitāti, mazināt vides piesārņojumu, uzlabot mikroklimatu, kā arī nodrošināt rekreācijas iespējas iedzīvotājiem. Tomēr virsuzdevums paliek nemainīgs - "Rīgas meži" rūpējas par šīs zaļās joslas saglabāšanu un atjaunošanu. "Rīgas meži" šopavasar apņēmušies iestādīt 332,15 ha jauna meža, kopumā iestādot 1 010 607 jaunu kociņu.
Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāts apstiprina, ka «Latvijas meža zemju platība, ieskaitot mežus un pārejas perioda meža zemi, 2000.–2018. gadā ir bijusi gandrīz nemainīga: apmēram 3,46 miljoni hektāru un 53,7% no zemes platības».
Zemkopības ministrija iesniegusi valdībā projektu grozījumiem noteikumos Par koku ciršanu mežā, no jauna iekurbulējot mūžveco konfliktu starp mežizstrādes nozari un vides aizsardzības organizācijām. Pieslēgusies arī inteliģence – pieprasa, lai meža industrija savu darbību saskaņotu ar slaveniem aktieriem, mūziķiem, rakstniekiem un pavāriem. Viedoklis ir pilnīgi visiem.
Latvijā tikai 12% privātīpašniekiem piederošo mežu tiek atjaunoti ar stādīšanu, otrdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas apdzīvotu vietu tuvumā, intervijā sacīja Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS "Latvijas valsts meži" valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Latvijas lielākajā daļā mežos saglabājas augsta ugunsbīstamība, bet valsts dienvidaustrumu novados tā ir ļoti augsta, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Turpinoties sausumam un laikam kļūstot siltākam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs visā valsts teritorijā izplatījis dzeltenās krāsas brīdinājumu par augstu ugunsbīstamību mežos.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sašutusi par mežistrādes uzņēmuma "Stiga RM" sākto reklāmas kampaņu, kurā tas aicina mežu īpašniekus steigties pārdot koksni, pirms šos īpašumus ir apsekojuši DAP speciālisti un atraduši aizsargājamos biotopus. DAP šo reklāmu uzskata par maldinošu un vērsīsies ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), pieprasot pārtraukt tās pārraidīšanu, vēstī LNT Ziņas.
Koksnes pārstādes pieauguma rādītāju dēļ mežsaimniecības un koksnes pārstrādes uzņēmumu vadītājiem jāskaidro atkal un atkal, ka tie neliecina par pastiprinātu mežu izciršanu.
Ņemot vērā, ka Ērgļu novadā diskusijā par Braku mežu apsaimniekošanas nākotni pēdējā laikā profesionālu un zinātniski pamatotu argumentu vietā aizvien vairāk izskan emocijas, vispārinājumi un pat drāmas elementi, Latvijas Meža īpašnieku biedrība piedāvā atbalstu speciālistu piesaistē, lai meža apsaimniekošana tiktu saplānota un veikta profesionāli un gan pašvaldība, gan iedzīvotāji būtu apmierināti ar muzeja, meža un ainavas attīstību.
Uzņēmums Rīgas meži apsaimnieko Rīgas pašvaldībai piederošos mežus ne tikai pilsētā, bet arī ap to – teju 62 tūkstošus hektāru. Mūsdienās mežu galvenā virsvērtība ir gādāt par gaisa kvalitāti un pilsētnieku atpūtu. Tagad, kad vismaz puse Latvijas iedzīvotāju apmetušies Rīgā un tās apkārtnē, šķiet, ir īpaši sarežģīti nodrošināt Pierīgas mežos bioloģisko daudzveidību.
Mežzinātņu doktora Gunāra Skribas viedoklis par mežsaimniecību (NRA, 25.09.) ir vērtējams divējādi. Kā literāram sacerējumam tam, protams, piemīt zināma vērtība. No profesionālā viedokļa apgalvojumi ir tālu no realitātes, kas gan, ņemot vērā autora cienījamo vecumu, nav nekas nosodāms.
Pateicoties laika apstākļiem, ugunsbīstamība Latvijas mežos turpina samazināties, bet pilnībā joprojām nav zudusi, sacīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.
AS Latvijas valsts meži (LVM) Ziemeļkurzemes klientu centrs Dundagā ir iekļauts prestižajā Eiropas Arhitektu padomes pārskatā kā viens no divdesmit dabai draudzīgākajiem objektiem. Tas tiek atzīts par pārdomātas arhitektūras paraugu, kas apvieno modernu dizainu, dabas materiālu izmantošanu, zemu enerģijas patēriņu, tajā pašā laikā nodrošinot komfortablu vidi apmeklētājiem un darbiniekiem.