Eiropas Komisijas (EK) Vides ģenerāldirektorāts apstiprina, ka «Latvijas meža zemju platība, ieskaitot mežus un pārejas perioda meža zemi, 2000.–2018. gadā ir bijusi gandrīz nemainīga: apmēram 3,46 miljoni hektāru un 53,7% no zemes platības».
Dažkārt rodas iemesls pārjautāt un pārbaudīt, vai 2x2 tiešām ir 4. Piemēram, kāds taču savām acīm redzējis, ka no diviem un vēl diviem ūdens pilieniņiem radās varbūt tikai viens lielāks piliens vai pieci mazāki pilieniņi, vai viens slapjuma pleķis. Konkrētajā gadījumā aplūkoti tika ne ūdens pilieni, bet Latvijas meži, un aplūkoti ne ar cilvēka acīm, bet ar Copernicus zemes novērošanas satelītiem, kuru iegūtos datus apstrādājusi iestāde ar nosaukumu Eiropas mežu informācijas sistēma (Forest Information System for Europe, FISE). Iestādes mājaslapa par iestādi informē visai strupi, nosaucot sevi par «datu bāzi ES mežu stratēģijai». Tālāk seko datu bāze, kurā informācija sniegta arī sadalījumā pa valstīm. Starp visām citām ES dalībvalstīm ir arī Latvija. Mums veltītā sadaļa sākas ar skaitli 37,62, kas uzrāda, cik procentus no Latvijas aizņem meži. Lai vai cik grūti un ar kādu atlasi cilvēku galvās iegulstas cipari, ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji tūlīt sapratīs, ka 37,62 jeb, sadzīviski sakot, 38% Latvijas teritorijas mežiem ir gandrīz tas pats, kas 2x2=3. Latvijas politiķi, mežsaimnieki u.c. interesenti ir ļoti daudz pastrādājuši, lai itin visi Latvijas iedzīvotāji zinātu, ka meži Latvijā aizņem vairāk nekā pusi no valsts teritorijas. Un 38 ir mazāk, pat ļoti pamanāmi mazāk nekā 50 jeb puse.
Tajā pašā laikā netrūkst arī apgalvojumu, ka Latvijā mežu vispār vairs nav, t.i., nav kā koksnes krājuma saimnieciski nozīmīgā apjomā. Neskaitot dažus rezervātus un dabas parkus, Latvijā palikuši tikai izcirtumi un jaunaudzes, kuras tiks nocirstas tūlīt, tiklīdz valdība dos tādu atļauju ar grozījumiem koku ciršanas noteikumus. Tik tiešām ir sagatavoti priekšlikumi samazināt cērtamo koku diametru un cirst priedes kāpu zonā. Šādu priekšlikumu parādīšanās elektroniskajā vidē raisa karstas diskusijas, kurās vaimanas par mežu iznīcināšanu mēdz dominēt. Cilvēki taču savām acīm redz katru dienu, kā pa Latviju brauc automašīnas ar nocirstiem kokiem, un reizi gadā var gadīties tā, ka aizbrauc viņi uz savu ogošanas un sēņošanas vietu un ierauga tur izcirtumu. Tādu acīmredzamību dēļ emocionāli viegli nosvērties par labu apgalvojumiem, ka mežu tiešām Latvijā nav, lai gan atsevišķu koku, t.i., izaugušu koku un tāpat arī koku puduru esamību neviens nenoliedz. Jautājums ir par šādu koku kopskaitu, ko ar cilvēka acīm un skaitīšanas iemaņām iegūt nevar. Vajadzīga speciāla tehnika un zināšanas, laiks un nauda.
Dati par mežiem vairāk nekā pusē Latvijas teritorijas ir oficiāli dati, kuriem tieši tāpēc ir liels trūkums, ka ticību tiem ietekmē kopējā attieksme pret valsti un tās statistiku. Šī attieksme Latvijā ir vairāk negatīva nekā pozitīva, kas kopā ar jau minētajiem, mežu platības uztverei specifiskajiem nosacījumiem mudina ticēt jebkam, bet tikai ne valsts amatpersonām. Ja pieprasījums pēc citām versijām ir, tad rodas arī piedāvājums, ko konkrētajā gadījumā apmierinājis FISE un Neatkarīgās lasītājiem labi pazīstamais putnologs Viesturs Ķerus. Viņš FISE datus pamanīja un ieplūdināja sociālajos tīklos, kas tagad kļuvuši par iecienītu barības bāzi žurnālistiem. Norādīt uz 38% kā patieso Latvijas mežu platību un komplektā ar to uz mežu platības samazināšanos ir izdevīgi no auditorijas piesaistīšanas viedokļa tāpēc, ka cilvēki nemitīgi dzirdējuši par lielāku mežu platību, kas pārsniedz psiholoģiski zīmīgo pusi no valsts teritorijas.
Jo īpaši labi 38% piesaukšana iederējās formātā, kas sevi dēvē par pētniecisko žurnālistiku. Tai tagad Latvijā savs centrs Re Baltica un centram projekts Re:Chek, kas FISE skaitli darīja zināmu Latvijas radio1 klausītājiem 29. februārī. Pētniecības darbi šajā gadījumā beidzās ar secinājumu, ka «Zemkopības ministrijai ir taisnība, ka saskaņā ar likumu Latvijā meža platības palielinās. Taču jāņem vērā, ka pastāv arī citi vērtējumi atkarībā no tā, kas tiek uzskatīts par mežu».
Tālāk pētniecības stafeti no žurnālistiem pārņēma Latvijas Mežu sertifikācijas padome, kas ar EK pārstāvniecības Latvijā starpniecību nosūtīja EK Vides ģenerāldirektorātam jautājumu par 38% izcelsmi: «Vai ir kāda iespēja gūt skaidrojumu par informācijas autentiskumu, metodiku utt....» Uz laipnu jautājumu tika saņemta tikpat aipna atbilde (sk. dokumenta rekvizītus un fragmentu), ka «Latvijas meža zemju platība, ieskaitot mežus un pārejas perioda meža zemi, 2000.-2018. gadā ir bijusi gandrīz nemainīga: apmēram 3,46 miljoni hektāru un 53,7% no zemes platības» un ka «FISE neapšauba mežu platību lielumu Latvijā, ne arī Latvijas nacionālās meža inventarizācijas ilgtermiņa novērtējumos iegūto informāciju».
Atbildē ietverta tagad modē nākusī formula par «izaicinājumu», kāda esot arī satelītdatu analīzes rezultātu un uz zemes veiktu mērījumu rezultātu salīdzināšana. Mērījumu nesaskaņu galvenie iemesli varētu būt tādi, ka no satelīta nevar pamanīt, t.i., nevar identificēt kā mežu, pirmkārt, jaunaudzes ar koku garumu zem 5 metriem un, otrkārt, koku pudurus mazāk nekā 25 hektāru platībā.
