Menopauze

Karstuma viļņi, bezmiegs un depresija ir gandrīz sinonīmi vārdi menopauzei. Bet tas nav viss ar ko nākas saskarties sievietēm menopauzes laikā. Menopauze izraisa lielas hormonu izmaiņas, kas ietekmē gandrīz katru ķermeņa daļu, radot neiedomājami daudz simptomus. Daži no tiem ir tik unikāli, ka jūs, iespējams, tos varat pat nesasaistīt ar menopauzi. 

Menopauze - pārsvarā par šo sievietes sāk domāt pēc 40 vai pat 50 gadiem. Jo cilvēka psiholoģija tā uzbūvēta, kamēr jūtamies labi,dzīvojam uz “pilnu klapi, neko sev neliedzot, un tad, kad parādās pirmās fiziskās sūdzības, tad,protams, sākam to risināt.

Menopauze pusmūžā skar katru sievieti. Tas ir bioloģisks process, kad sievietes organismā norit hormonālās izmaiņas. Menopauze izpaužas ar dažādiem simptomiem, bieži vien tie var ilgt vairāku gadu gadumā.

Menopauze ir dabisks process ikvienas sievietes dzīvē. Fizioloģiski tas ir olnīcu funkciju izsīkums, ko pavada hormonālas izmaiņas un līdz ar to arī pārmaiņas izskatā un pašsajūtā. Nereti tās nes līdzi straujas novecošanas pazīmes, taču ar tām ir iespējams cīnīties, paildzinot jaunības skaistuma starojumu, norāda farmaceite Daina Bulmeistere.

Pa­cien­tes bie­ži vē­las pār­ru­nāt ar gi­ne­ko­lo­gu jau­tā­ju­mu par pie­mē­ro­tu bez­re­cep­šu me­di­ka­men­tu un uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju iz­vē­li – kā­di vi­ta­mī­ni un mi­ne­rāl­vie­las va­ja­dzī­gi sie­vie­tes ve­se­lī­bai. Sie­vie­te gi­ne­ko­lo­ga ska­tī­ju­mā ir viens ve­sels, tā­pēc, vēr­tē­jot vi­ņas ve­se­lī­bu, uz­ma­nī­ba tiek pie­vēr­sta ne ti­kai «ma­zam lo­dzi­ņam apakš­stā­vā», bet gan vis­am or­ga­nis­mam ko­pu­mā – teic gi­ne­ko­lo­ģe Da­ce Ma­tu­le. Ir sva­rī­gi ne­ap­jukt pla­ši rek­la­mē­to pre­pa­rā­tu klās­tā, at­ce­rē­ties, ka šeit ne­der prin­cips «jo vai­rāk – jo la­bāk», un iz­vē­lē­ties to, kas pa­tie­šām uz­la­bos paš­sa­jū­tu un dzī­ves kva­li­tā­ti.

Menopauzes iestāšanās ir jauns posms sievietes dzīvē. Līdz ar pārmaiņām emocionālā līmenī var parādīties arī fiziskas pārmaiņas, kas ietekmē ne tikai sievietes pašsajūtu, bet arī izskatu.

Kad sieviešu dzīvē pienāk neizbēgamais pārejas periods, vienai tas nerada gandrīz nekādus pašsajūtas traucējumus, kamēr citai simptomi ir ļoti apgrūtinoši. Kad draudzenes atklāti salīdzina iespaidus, palaikam rodas daudz satraucošu jautājumu. «Ja rodas jautājumi, vajag konsultēties ar ģimenes ārstu vai ginekologu, nevis klusēt un ciest, jo mēs varam katrai sievietei izraudzīties piemērotu terapiju, lai viņa varētu normāli justies,» saka ginekoloģe Daiga Baranovska.

Britu zinātnieki atraduši izskaidrojumu pusmūža vīriešu vēlmei pavadīt vairāk laika mājās – viņuprāt, tas nav nogurums vai apātija, bet gan vīriešu menopauze. Pētījumā piedalījās 3369 vīrieši vecumā no 40 līdz 79 gadiem.