Menopauzes iestāšanās ir jauns posms sievietes dzīvē. Līdz ar pārmaiņām emocionālā līmenī var parādīties arī fiziskas pārmaiņas, kas ietekmē ne tikai sievietes pašsajūtu, bet arī izskatu.
Kādas izmaiņas sievietes organismā notiek menopauzes laikā un kā tās nesāpīgāk pārvarēt, kā saglabāt sievišķību vecumā pēc 45 gadiem un kā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, lai mazinātu menopauzes ietekmi, stāsta ginekoloģe Dr. Inga Dunce un Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Hormonu svārstības
«Menopauze ir normāls fizioloģisks process sievietes organismā, kura laikā lēnām beidz strādāt olnīcas, respektīvi, vairs neizdala hormonus, kas nozīmē, ka izzūd menstruālā funkcija un spēja radīt bērnus. Bet dzīve vēl nebeidzas, viss turpinās, turklāt ir 21. gadsimts, kas sievietēm piedāvā dažādas iespējas justies labi un baudīt dzīvi arī premenopauzes, menopauzes (pēc 50 g. v.), postmenopauzes (dzīves periods pēc menopauzes) un arī priekšlaicīgas menopauzes (līdz 40 g. v.) laikā,» saka ginekoloģe Dr. Inga Dunce. Viņa skaidro, ka premenopauze ir laiks līdz menopauzei un katrai sievietei tas ir ļoti individuāls. Šajā laikā sāk svārstīties hormoni, un tas var ilgt pat no 10 līdz 15 gadiem, bet mūsu platuma grādos premenopauze ir vidēji no 45 līdz 50 gadu vecumam. «Mēnešreizes kļūst neregulāras, cikls palielinās līdz pat 60-90 dienām, asiņošana kļūst mazāka, vairs nav tik intensīva, lai gan mēdz būt arī gluži pretēji - var būt arī ļoti spēcīga asiņošana. Parādās arī daži no menopauzes simptomiem, piemēram, nakts svīšana, garastāvokļa maiņas, atmiņas pasliktināšanās un grūtības koncentrēties.»
Ģenētikas ietekme
Dr. Inga Dunce stāsta, ka menopauze ir laika periods 12 mēnešus pēc pēdējām mēnešreizēm un tās iestāšanos var noteikt tikai retrospektīvi. «Tas arī ir ļoti individuāli, bet vidēji Eiropā tie ir 50 plus mīnus 55 gadi. Noteikt, kad tā iestāsies, ir praktiski neiespējami, jo galvenokārt to ietekmē ģenētika - ja mammai mēnešreizes beidzās 55 gados, tad arī meitai, iespējams, būs ap šo laiku. Protams, ir arī citi faktori, kas ietekmē menopauzes iestāšanos. Piemēram, smēķēšana - pētījumi liecina, ka smēķētājām mēnešreizes beidzas vidēji pusotru gadu agrāk. Arī sievietēm, kuras ievēro veģetāru diētu, kā arī tām, kurām ir pārāk mazs svars, menopauze iestājas agrāk. Bet regulāra dzimumdzīve un dzemdības menopauzes iestāšanos novēlo,» stāsta pieredzējusī ginekoloģe, piebilstot, ka korpulentām sievietēm menopauze norit vieglāk un dažreiz arī iestājas vēlāk. Jo taukos ir arī hormons estrogēns, līdz ar to šīs sievietes šajā ziņā ir vinnētājas.
Simptomi un risinājumi
«Ir sievietes, kurām mēnešreizes ir pilnībā beigušās jau līdz 40 gadu vecumam un jau ir pilna menopauze. Kā jau iepriekš minēju, šeit lielu lomu spēlē ģenētika. Piemēram, Austrumu sievietēm menopauze iestājas agrāk. Tie var būt arī ķirurģiski faktori - izoperēta viena vai abas olnīcas, kā dēļ hormoni vairs neizdalās. Menopauze agrāk iestājas arī ķīmijterapijas un staru terapijas, kā arī vīrusu infekciju un citu eksotoksīnu ietekmē - piemēram, toksikomānēm un narkomānēm jau ap 35 gadiem viss ir beidzies,» stāsta Dr. Inga Dunce.
«Galvenie menopauzes simptomi, no kuriem nav izvairījusies neviena sieviete, ir karstuma viļņi, galvenokārt dienas laikā, un nakts svīšana. Tāpēc arī iesakām uzsākt hormonu terapiju, kas var mazināt šos simptomus. Protams, sieviete pati var izvēlēties, vai uzsākt šo terapiju vai mēģināt to mierīgi pārdzīvot. Katrā ziņā, izjūtot menopauzes tuvošanos, sievietei būtu ļoti svarīgi vērsties vai nu pie ģimenes ārsta, vai pie ginekologa un veikt attiecīgas pārbaudes, lai saprastu, kādi terapijas līdzekļi būtu piemērotākie. Jo ir nehormonālie un arī hormonālie līdzekļi, un tikai kopā ar speciālistu iespējams izlemt, ar ko sākt, kas katrai sievietei varētu būt efektīvāks,» uzskata Dr. Inga Dunce. Viņa uzskaita nehormonālos līdzekļus: tie ir sojas produkti, dažādi homeopātiskie līdzekļi, augu valsts preparāti, vitamīni un mikroelementi, zāļu tējas un akupunktūra. Savukārt hormonālie līdzekļi, kas aptuveni mēneša laikā pamazām atvieglo menopauzes simptomus, iedalās sīkāk: tie ir perorālie - tabletes (tām ir salīdzinoši lielāka deva, un to galvenā blakne ir liekais svars); transdermālie jeb caur ādu ievadāmie hormoni, kas uzreiz nonāk mērķorgānos (ar ilgstošu difūziju un zemu koncentrāciju asinīs) - gēli, plāksteri, aerosoli; un vaginālie - svecītes.
Āda, mati, uzturs
Iestājoties menopauzei, kolagēna daudzums ādā ik gadu samazinās par 2%. Tāpēc, lai aizkavētu un mazinātu ādas novecošanās pazīmes, speciālisti iesaka ne tikai padomāt par izmaiņām dzīvesveidā, bet arī izvēlēties tādus ādas kopšanas līdzekļus, kas radīti īpaši menopauzes vecumam, jo tie palīdz kompensēt ādas sausumu un blīvuma zudumu, atgriež mirdzumu un komforta sajūtu. Savukārt karstuma viļņu radītās ādas problēmas atvieglo nakts sejas krēmi ar īpašām atvēsinošām formulām.
Mainoties hormonālajai aktivitātei, notiek pārmaiņas arī matu veselībā - tie kļūst sausāki, plānāki, trauslāki, reizēm novēro pastiprinātu matu izkrišanu. Ja matu izkrišana ir ļoti izteikta, noteikti jākonsultējas ar trihologu vai ģimenes ārstu, kas noteiks papildu analīzes un veiks izmeklēšanu.
Protams, menopauzes vecumā sievietei noteikti jāievēro arī sabalansēta diēta, vairāk iekļaujot uzturā gan proteīnus un nepiesātinātās taukskābes, gan augļus un dārzeņus. Vienlaikus uzturā jāiekļauj arī papildu vitamīni un minerālvielas, kas kompleksi iedarbojas uz menopauzes radītiem simptomiem - veicina metabolismu, sekmē dzimumhormonu sekrēciju, labvēlīgi ietekmē sievietes imūno sistēmu, mazina negatīvos menopauzes simptomus, palielina vitalitāti un uzlabo dzīves kvalitāti.
***
MENOPAUZES SIMPTOMI
Vazomotorie
• karstuma viļņi
(galvenokārt dienas laikā)
• nakts svīšana
• galvas sāpes
• paātrināta sirdsdarbība
Urinācijas traucējumi
• slodzes urīna nesaturēšana
• bieža urinācija
Psihoemocionālie
• garastāvokļa maiņas
• depresija
• bezmiegs
• nespēja koncentrēties, aizmāršība
• dzimumtieksmes mazināšanās
Osteoporoze (vēlīns menopauzes simptoms)
• kaulu masas samazināšanās
Maksts sausums, nieze, dedzināšana, sāpes dzimumakta laikā
Ādas sausums, novecošana
Matu izkrišana
Liekais svars
(tauki izgulsnējas galvenokārt ap vidukli)
***
IETEICAMIE IZMEKLĒJUMI
Reizi gadā ginekologa apmeklējums
• krūts dziedzeru izmeklēšana
• dzemdes kakla vēža profilaktiskā apskate (25-70 g. valsts apmaksā reizi trijos gados)
• ginekoloģiskā ultrasonogrāfija
Krūts vēža profilaktiskā pārbaude (50-60 g. valsts apmaksā reizi divos gados)
Mamogrāfija - krūts audu
Rtg izmeklēšana ar augstas frekvences skaņu
Krūts dziedzeru US izmeklēšana
Magnētiskā rezonanse - precīza diagnostikas metode ar mag. lauka un radioviļņu palīdzību, iegūst ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus trīs plaknēs Osteodensitometrija - kaulu minerālā blīvuma mērījums (50+ profilaktiski, 65+ visām sievietēm)
Zarnu vēža profilaktiskā pārbaude - slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (50-74 g. valsts apmaksātas pārbaudes reizi gadā
***
VITAMĪNI, KO SVARĪGI UZŅEMT MENOPAUZES LAIKĀ
Iesaka Ivanda KRASTIŅA, Apotheka farmaceite:
VITAMĪNS A
• iedarbojas kā antioksidants, aizsargājot šūnas
• palīdz saglabāt mitruma līmeni augšējos epidermas slāņos, tādējādi palēninot ādas novecošanos un grumbu parādīšanos
VITAMĪNS B6
• uzlabo fiziskās un garīgās spējas
• stimulē nervu un imūnās sistēmas darbību
• novērš priekšlaicīgu ādas novecošanos
• lietojot kopā ar vitamīnu E, novērš nemieru un aizkaitināmību
VITAMĪNS B1
• normalizē nervu un sirds asinsvadu sistēmu darbību
VITAMĪNI B9 un B12
• ļauj vieglāk tikt galā ar aizkaitināmību, mainīgu garastāvokli un apātiju
• kopumā šiem vitamīniem ir tonizējošs efekts uz nervu veselību
VITAMĪNS C
• stiprina asinsvadu sieniņas, palīdzot samazināt audu pietūkumu - visbiežāk sastopamā un nepatīkamā menopauzes puse
VITAMĪNS E
• stimulē dzimumdziedzeru funkciju
• aizsargā pret šūnu bojāšanos brīvo radikāļu ietekmē
• palīdz saglabāt ādas un matu skaistumu un veselību
• palīdz cīnīties ar onkoloģiskām slimībām
• samazina trombu veidošanos asinsvados
VITAMĪNS D
• uzlabo kalcija uzsūkšanos
• veicina kaulu stiprināšanos - tie menopauzes laikā kļūst plānāki un trauslāki
KALCIJS, BORS
• stiprina kaulu sistēmu, kas ļauj novērst osteoporozes riskus
MAGNIJS
• rada vieglu nomierinošu iedarbību, tādējādi palīdzot tikt galā ar bezmiegu un aizkaitināmību
LIGNĀNS
• samazina karstuma viļņu pieplūdumus un novērš sausumu makstī
• līdzsvaro hormonu estrogēnu līmeni, tādējādi samazinot vēža risku
SVARĪGI!
• Vitamīni jāizvēlas ārsta uzraudzībā un par lietošanu atkārtoti jākonsultējas ar farmaceitu
