Francijā pirmdien sākusies ilgi gaidītā tiesas prāva pret nacionālkonservatīvās partijas Nacionālā apvienība (RN) bijušo līderi Marinu Lepēnu, kas līdz ar 26 partijas biedriem apsūdzēta Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izšķērdēšanā.
Francijas parlamenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti bija nedaudz negaidīti. Pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvusī labējā Marinas Lepēnas Nacionālā apvienība beigās palika tikai trešajā vietā. Nomināli uzvarēja visai raiba kreiso spēku apvienība ar nosaukumu “Jaunā Tautas fronte”.
Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) izveidojusi potenciālo ministru komandu, kas gatava nekavējoties ķerties pie darba, otrdien paziņoja labējo līdere Marina Lepēna.
Francijas prezidenta amata kandidāte, galēji labējās Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna ceturtdien nosaukusi pašreizējo valsts galvu Emanuelu Makronu par autoritārāko prezidentu, kāds jebkad bijis Francijā.
Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna gaidāmajās prezidenta vēlēšanās var gūt uzvaru, pirmdien brīdināja prezidents Fransuā Olands, solot "darīt visu", kas ir viņa spēkos, lai tas nenotiktu.
Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien nobalsojis par Francijas galēji labējās partijas līderes un EP deputātes Marinas Lepēnas imunitātes atcelšanu sakarā ar apsūdzībām par mikroblogošanas vietnē Twitter publicētājām fotogrāfijām, kurās attēlota teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" vardarbība.
Marinas Lepēnas vadītajai labējai partijai Nacionālā fronte tā arī nav izdevies uzvarēt reģionālajās vēlēšanās nevienā no 13 Francijas reģioniem, neraugoties uz to, ka pēc 6. decembrī notikušās balsošanas pirmās kārtas šī partija bija līderpozīcijās sešos reģionos. Nobremzēt M. Lepēnu izdevies, pateicoties skaļai nomelnošanas kampaņai un tā sauktajam taktiskajam balsojumam, kad pie varas esošie sociālisti vairākos reģionos atsauca savus kandidātus, mudinot balsot par konservatīvo republikāņu partiju. Taču 2017. gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā šis triks vairs neizdosies.