Francijas politiskajā krīzē pavīdējis cerības stars
Pirmdien demisionējušais Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī joprojām cer atrast izeju no politiskās krīzes bez pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas.
Lekornī trešdien paziņoja, ka saskata partiju kopīgu vēlmi līdz gada beigām apstiprināt budžetu un ka tas radot iespējas izlīgumam, kas parlamenta atlaišanu padarot par visai attālinātu iespēju.
Prezidents Emanuels Makrons uzdevis Lekornī līdz trešdienas vakaram pabeigt sarunas ar partiju pārstāvjiem, lai atrastu izeju no politiskās krīzes.
Lekornī pauda pārliecību, ka viņam tas izdosies.
"Ir acīmredzami, ka šie ir grūti laiki, krīze, bet šis arī ir laiks, kas prasa atbildību, kurā es ceru rast virkni risinājumu, ar ko vakarā varēšu iepazīstināt valsts galvu," izteicās līdzšinējais premjers, kas turpina pildīt valdības vadītāja pienākumus.
Viņš pavēstīja, ka trešdien tiksies ar kreiso partiju pārstāvjiem, izņemot kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", lai noskaidrotu, kādu piekāpšanos tās prasa no valdības un uz kādiem kompromisiem tās ir gatavas.
Lekornī uzsvēra, ka arī kreisās partijas vēloties, lai budžets tiktu pieņemts līdz gada beigām.
Tikmēr Marina Lepēna trešdien paziņoja, ka viņas pārstāvētā Nacionālā apvienība (NR) bloķēs jebkurus mēģinājumus izveidot jaunu valdību un kārtējo reizi pieprasīja pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.
Lekornī valdības vadīšana tika uzticēta tikai pirms četrām nedēļām, taču svētdien izsludinātais jaunā kabineta sastāvs izsauca asu kritiku visā politiskajā spektrā, un jau pirmdien viņš paziņoja par atkāpšanos.
Ja viņam izdosies panākt vienošanos ar citiem politiskajiem spēkiem un rast izeju no politiskās krīzes, Makrons varētu aicināt Lekornī atkal uzņemties premjera pienākumus.
Lekornī gan ļāvis noprast, ka viņš nevēlas vēlreiz kandidēt uz valdības vadītāja amatu, taču kā uzticams Makrona līdzgaitnieks viņš, domājams, nenoraidīs prezidenta lūgumu.
Taču pastāv iespēja, ka, panākot vienošanos ar Lekornī, partijas uzstāj uz premjerministru, kas pārstāvētu citu politisko nometni.
Makrons šādu iespēju kategoriski noraidījis, lai gan sociālisti, komunisti un zaļie uzskata, ka pērn notikušo vēlēšanu rezultāti dodot tiem pamatu pieprasīt premjera amatu kreisajiem.
Gadījumā, ja Lekornī risinājumu neizdosies atrast, Makronam, domājams, tomēr nāksies atlaist Nacionālo sapulci un izsludināt jaunas vēlēšanas.
Laikraksts "Le Canard enchaîné" vēsta, ka iespējamais vēlēšanu datums, šķiet, jau esot noteikts un ka prefektūras jau saņēmušas neoficiālus norādījumus sākt gatavot vēlēšanas, kas varētu notikt 16. un 23.novembrī.
Neskatoties uz arvien skaļākiem aicinājumiem, kas izskan gan no labējiem, gan no kreisajiem, atkāpties pašam prezidentam, Makrona demisija ir mazticama.
Makrons uzsvēris, ka viņu esot tiešās vēlēšanās ievēlējusi tauta un ka viņš amatā palikšot līdz pilnvaru beigām 2027.gadā.
