Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē 21.oktobrī dalībvalstu politiķi nepanāca vienošanos par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2027.gada, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Ja lauksaimnieki neatbalstīs Riska fonda izveidi, varētu mainīties pieeja, pēc kādas izsniegs kompensācijas par dabas stihiju postījumiem, aģentūrai LETA intervijā atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Nepieciešams pilnveidot darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē akcentēja sanāksmes dalībnieki.
No 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki, kooperatīvi un zinātniskās institūcijas varēs pieteikties 79,748 miljonu eiro atbalstam vairākos pasākumos saimniecību vai uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, energoefektivitātes palielināšanai, biodrošības pasākumu ieviešanai un citām aktivitātēm, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija.
Lauksaimnieki vēl nav pieņēmuši lēmumu par nepieciešamību saglabāt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polišu atlaides, aģentūrai LETA pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Zemkopības ministrija (ZM) turpina sarunas ar apdrošināšanas kompānijām, lai pēc iespējas vairāk pielāgotu apdrošināšanas kompāniju piedāvājumu lauksaimnieku vajadzībām, aģentūru LETA informē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS)
Latvijas Zemes fonds (LZF) lauksaimniekiem kopš 2015.gada 1.jūlija iznomājis 34 000 hektārus zemes, aģentūru LETA informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Lauksaimnieki ļoti labi saprot, ka valsts budžetā ir grūta situācija un tādēļ neprasa neko vairāk, bet galvenokārt uzsver, ka nedrīkst samazināt esošo atbalstu lauksaimniekiem, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Apdrošinātāji atlīdzībās par izsalušajiem ziemāju sējumiem un citiem kultūru bojājumiem šogad līdz šim lauksaimniekiem izmaksājuši kopumā gandrīz deviņus miljonus eiro, vēsta Latvijas Apdrošinātāju asociācija.
Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.
Valsts atbalstu lauksaimniekiem īstermiņa aizdevuma veidā palielinās no līdzšinējiem 40 eiro līdz 60 eiro par ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam pieteikto hektāru, paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi.
Saskaņošanai iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.
Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) šopavasar ir vērsušies pirmie lauksaimnieki, kuri savu sējumu pasargāšanai vēlas limitēti šaut migrējošās zosis, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Maija Rēna.
Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi tiešsaistes aptauju, lai noteiktu un apkopotu administratīvā sloga sarežģītības cēloņus, kas izriet no Kopējās lauksaimniecības politikas noteikumiem, tajā skaitā arī reģistrēšanas un ziņošanas pienākumiem, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) tīmekļvietnē publiskotā informācija.
Polijas lauksaimnieki turpina piektdien sākto protesta akciju, kurā tiek pārbaudīts, vai no Lietuvas uz Poliju tiek vesta Ukrainas vai Krievijas labība, taču poļu lauksaimnieku entuziams mazinās, pirmdien paziņoja Lietuvas Nacionālā krīžu vadības centra priekšnieks Vilmants Vitkausks.
Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.
“Lauksaimnieku protstu laikā skatos uz Krauzes kungu. Jūs taču esat zemnieku partija, kur jūs bijāt ātrāk? Kāpēc jūs klusējāt? Risinājumam vajadzēja būt gatavam uz galda, ja būtu politiski atbildīgs spēks, kas zina ko dara,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” asi izsakās RSU emeritētā profesore, politoloģe Ilga Kreituse.