Latvijas lauksaimniecības nozare saskaras ar nopietnu krīzi, ko izraisījušas ilgstošās un spēcīgās lietavas. Šonedēļ lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu, lai meklētu risinājumus. Viens no galvenajiem priekšlikumiem ir steidzami novirzīt līdzekļus no valsts neparedzēto gadījumu fonda, lai atjaunotu sabojāto infrastruktūru, vēsta 360TV Ziņas.
Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā. Lauksaimnieki nodarbojas ar risku vadību, nereti nonākot smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt.
Lauksaimnieki šogad līdz 4.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši pieteikumus par lietavu un salnu postījumiem 72 893 hektāru platībā, aģentūrai LETA pastāstīja dienestā.
Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Lauksaimnieki šogad varēs noganīt un nopļaut zālājus arī pēc tiešo maksājumu un agrovides pasākumu noteikto termiņu beigām, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Lielās lietavas Zemgalē lauksiamniekiem sagādājušas milzīgas problēmas - applūduši lauki un veldrē sagāzta labība. Nav zināms kad zemnieki varēs tikt uz lauka, lai mēģinātu saglābt to, kas vēl palicis.
Latvijas lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija paudušas nopietnas bažas par Eiropas Komisijas piedāvāto daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Jaunais budžeta piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas lauksaimniecības finansēšanā, kas, pēc nozares vērtējuma, varot kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt gan vietējo pārtikas ražošanu, gan cenas, vēsta 360TV Ziņas.
Šogad vēsā maija un lietainā jūnija dēļ Latvijā ir būtiski apdraudētas vasarāju ražas, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC)
Latvijā aizvien ir jāmeklē iespējas veidot riska fondu, kurā lauksaimnieki veiktu iemaksas, lai segtu dabas katastrofu un citus zaudējumus, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
ASV prezidents Donalds Tramps un Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa otrdien pievērsās strīdīgajām apsūdzībām par "balto genocīdu" Dienvidāfrikā, Trampam apgalvojot, ka daudzi baltie Dienvidāfrikas lauksaimnieki ir nežēlīgi noslepkavoti zemes īpašumtiesību dēļ, vēsta "allafrica.com".
Daudzas Eiropas Savienības (ES) valstis un lauksaimnieki ir kļuvuši atkarīgi no lēto Krievijas mēslošanas produktu importa, kurus ražo no lētās Krievijas gāzes, uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).
Pagājušās nedēļas nogales salnu postījumi ietekmējuši ne tikai augļkopjus, bet arī augkopības saimniecības, tomēr tiem nebūs liela ietekme uz augu tālāko attīstību, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Lauku atbalsta dienestā (LAD) reģistrēto sezonas laukstrādnieku ienākumi pagājušajā gadā veidoja 3,508 miljonus eiro, kas ir par 37,8% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina dienesta publiskotā informācija.
Latvijā no šodienas ieviesta sociālo nosacījumu sistēma, kas attiecas uz lauksaimniekiem - darba devējiem, kuri saņem tiešos maksājumus vai ikgadējo agrovides atbalstu, liecina grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem".
Valdība otrdien nolēma atbalstam lauksaimniecības un pārtikas stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs pārdalīt finansējumu no citiem atbalsta pasākumiem 230 500 eiro apmērā.
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē 21.oktobrī dalībvalstu politiķi nepanāca vienošanos par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2027.gada, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Ja lauksaimnieki neatbalstīs Riska fonda izveidi, varētu mainīties pieeja, pēc kādas izsniegs kompensācijas par dabas stihiju postījumiem, aģentūrai LETA intervijā atzina zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Nepieciešams pilnveidot darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē akcentēja sanāksmes dalībnieki.