“Rail Baltica” būvniecības līgumā atsevišķu pozīciju cenas vairākas reizes pārsniedz tirgus cenas; ietaupīt varētu ap 100 miljoniem. Gadiem ilgi Baltijas vēsturē vērienīgākais infrastruktūras projekts "Rail Baltica" virzījies pašplūsmā un bez politiskas vadības. Kad izrādījās, ka visu nevar izdarīt par Eiropas naudu un tam vajadzīgs arī valsts finansējums, projektā jau bija lielas problēmas. Latvijā jaunās trases būvdarbu izmaksas ievērojami pārsniedz piešķirto fondu finansējumu un ir pat divreiz lielākas nekā kaimiņvalstīs, informē raidījumā “Nekā Personīga”.
Ja valdība izaugsmes laikā "pievelk jostu", tas var radīt problēmas, TV3 raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" pauda bijušais Ministru prezidents un "Jaunās vienotības" (JV) līderis Krišjānis Kariņš.
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem finansiālā drošība joprojām ir izaicinājums. CV.lv aptaujas dati liecina, ka 26% darbinieku šobrīd nevar atļauties veidot uzkrājumus. Vienlaikus tikai 5% pēdējā gada laikā būtiski palielinājuši savu finanšu drošības spilvenu, lai būtu labāk sagatavoti darba zaudēšanas gadījumam, informē "Alma Career Latvia".
Mūziķis Andris Kivičs "nra.lv" pēcvēlēšanu diskusijā neslēpa savu attieksmi pret Latvijas politisko vidi, politiķu darbu un valstī samilzušajām problēmām. Viņš komentēja vēlēšanu rezultātus, pauda prieku par "Apvienotā saraksta" panākumiem, kritizēja politiķu izvairīšanos no tiešām atbildēm un solījumu nepildīšanu, kā arī nosauca jautājumus, kuru risināšanu gaida no nākamās valdības. Kivičs īpaši uzsvēra ekonomikas nozīmi, nodokļu slogu pašnodarbinātajiem, bērnu un vecāku atsvešināšanas jautājumu ģimenēs un politiķu atbildības trūkumu valsts līdzekļu izšķērdēšanā.
Līdz 2028. gada pirmā ceturkšņa beigām biržā jābūt kotētam vismaz vienam valsts uzņēmumam, kura tirgus kapitalizācija sasniedz vismaz 300 miljonus eiro, ceturtdien Baltijas kapitāla tirgus konferencē "Baltic Capital Markets Conference" pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
“Latvijas galvenā problēma ir nabadzība,” pēcvēlēšanu diskusijā norādīja mūziķis Andris Kivičs. Viņš sagaida, ka nākamā valdība uzlabos ekonomiku un risinās nabadzības problēmu.
Saeimas vēlēšanās uzvarējušā "Apvienotā saraksta" (AS) līderis, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kļūstot par premjeru atkārtoti, gribētu mazināt ministriju skaitu un vienlaikus panākt Latvijas ekonomisko uzrāvienu.
Trešdien, 30. septembrī, Finanšu ministrija (FM) iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pēdējo un apjomīgāko no pieciem Atveseļošanas fonda (AF) maksājuma pieprasījumiem par noslēdzošajā posmā izpildītiem 56 reformu un investīciju rādītājiem. Pēc EK izvērtējuma un rādītāju izpildes apstiprināšanas valsts budžetā šā gada nogalē paredzēts saņemt 503,7 miljonus eiro. Izpildot vairākos posmos visus 187 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, Latvija līdz ar noslēdzošo maksājumu būs piesaistījusi 100% no tai pieejamā AF finansējuma jeb 1,97 miljardus eiro, informē Finanšu ministrija.
Latvija vairs nevar turpināt dzīvot pēc principa, ka aizņemta nauda tiek izmantota patēriņam, bet katram aizņemtajam eiro jānes ekonomiskā atdeve, sestdien Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresā Ulbrokā sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Gandrīz piektā daļa jeb 18,3% atbalsta augstākus nodokļus, kas nodrošinātu vairāk resursu publiskajiem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei, secināts iedzīvotāju aptaujā par ilgtermiņa attīstības stratēģiju "Latvija 2050".
Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju - pieauga par 2,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijai ir divas smagas, grūti risināmas ekonomiskas (arī politiskas) problēmas. Viena ir zem parādu nastas smokošā aviokompānija “airBaltic” un otra – milzīgus finanšu resursus rijošais megaprojekts “Rail Baltica”. Abi šie projekti jau gadiem atrodas valdības darba kārtībā. Sadaļā: prasa naudu. Līdz ar to katru reizi, kad parādās šis lūgums: iedodiet, aizdodiet, izvirzās pretjautājums: ko darīt?
Ārlietu ministrija (ĀM) izstrādājusi grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, paredzot aizliegumu importēt atsevišķas Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes rūpniecības preces.
Rietumu Banka ir kļuvusi par Amerikas Tirdzniecības palātas (AmCham) Premium Partneri, padziļinot ilggadējo sadarbību ar vienu no ietekmīgākajām starptautiskajām biznesa organizācijām Latvijā.
Jautājums par nepieciešamību ierobežot vai pat pilnībā apturēt Latvijas uzņēmumu tirdzniecību ar Krievijas uzņēmumiem ir darba kārtībā jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas. Īpaši šis jautājums aktualizējies pēc 2022. gada 24. februāra. Šī tēma politiskajās lēmumu pieņēmēju aprindās tiek viļāta kā karsts kartupelis, savukārt politiskajās lēmumu nepieņēmēju (kliedzēju) aprindās tā tiek izmantota kā skaļš pārmetums, ar ko viegli “sist” netīkamo valdību.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 2,5%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Konflikts Tuvajos Austrumos nav īstermiņa situācija, sekas jutīsim vēl ilgi, turklāt tas ir arī signāls, ka ekonomika mainās un tai būs jāpielāgojas, tāpēc mājsaimniecībām ir jāsāk rīkoties jau tagad, lai atvieglotu, visticamāk, neizbēgamo spiedienu uz maciņu, ziņo "Bigbank" ekonomists Rauls Eametss.
Latvijas ekonomikas dubultošanai desmit gadu laikā nepieciešams piesaistīt investīcijas 181,5 miljardu eiro apmērā, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma "Par Latvijas ekonomisko attīstību", kas otrdien apstiprināts valdībā.
Nav nekā trakāka kā šausmu gaidas pēc inflācijas, bet nevajag psihot - TV24 raidījumā “Naudas cena” mierina finansists, savulaik ministru prezidents un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.