“Acīmredzot mūsu tirgū konkurence nav tik sīva, kādai tai vajadzētu būt,” TV24 raidījumā “Naudas cena” atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Šā gada otrajā ceturksnī vairumam valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ienākumu gūšanas veids bija darba samaksa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.
Bankas Citadele veiktā aptauja un ekonomistu analīze iezīmē vienotu tendenci – Latvijas ekonomikā ir ievērojams neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt gan ar valsts līmeņa reformām, gan ar iedzīvotāju ikdienas izvēlēm.
Nākamajos gados gaidāma straujāka bezdarba samazināšanās, un līdz 2029. gadam bezdarba līmenis var būt sarucis līdz 5,5%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).
Latvijā šogad jūnija beigās Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 600 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi vēsts par kādu noslēpumainu 2023. gada 19. decembra Latvijas Ministru kabineta sēdes informatīvo ziņojumu "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu", pēc kā pieņemti attiecīgie lēmumi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) tirgojamo zāģbaļķu pārdošanas cenām. Valdības lēmums esot izrāvis robu valsts budžetā, palīdzējis tikt uz zaļa zara dažiem uzņēmējiem, šausmās no tolaik pieņemtā valdības lēmuma nule kā atkāpies LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš – šāds priekšstats veidojas, caurlūkojot publiskajā telpā izskanējušo.
Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.
Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) rīkojumu, kas reglamentē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas un jaunas iestādes - Nodokļu un muitas policijas - izveides organizatoriskos aspektus.
Viena no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) prioritātēm nākamā gada budžetā ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikas pamatproduktiem un sabiedriskās ēdināšanas nozarei, kā arī recepšu medikamentiem, aģentūrai LETA pavēstīja ZZS.
Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".
Sešas neatkarīgās institūcijas iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2026.gada budžetam 7,521 miljona eiro apmērā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Otrā ceturkšņa dati liecina par īpaši noturīgu darba tirgu un arī turpmāk nodarbinātībai nevajadzētu samazināties, bet iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums otrajā ceturksnī pret pirmo ceturksni varētu būt tuvs 2%, norāda banku ekonomisti
Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 889 300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64,9%, kas ir par 0,6 procentpunktiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Finanšu ministrija (FM) šogad nesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā atbalstāmo valsts galvojumu projektu sarakstu iekļaušanai likumprojektā "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam", teikts FM informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.
Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.
Šogad jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.