Bezdarbs Latvijā samazinās – ko sola nākotne?
Nākamajos gados gaidāma straujāka bezdarba samazināšanās, un līdz 2029. gadam bezdarba līmenis var būt sarucis līdz 5,5%, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).
Krituma dinamiku nosaka gan straujāka kopējā ekonomikas attīstība, gan ierobežotais darbaspēka piedāvājums, skaidro FM.
Ekonomikas izaugsmes paātrināšanās kopš šā gada sākuma atspoguļojusies arī darba tirgus datos - nodarbināto skaits jau no otrā ceturkšņa atsācis palielināties un šā gada trešajā ceturksnī sasniedzis 892 100, kas ir par 1,4% vairāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati.
Savukārt bezdarba līmenis noslīdējis no 7,4% pirmajā ceturksnī līdz 6,9% trešajā ceturksnī, tomēr vēl ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada, ko šajā ceturksnī ietekmējusi aktīvāka iedzīvotāju atgriešanās darba tirgū, skaidro FM.
Par augošu darbaspēka pieprasījumu jau signalizēja Nodarbinātības valsts aģentūras dati par reģistrēto bezdarbu, kur reģistrēto bezdarbnieku skaits jau kopš vasaras ir vēsturiski zemākajā - nedaudz virs 40 000 - līmenī, bet reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās samazinājies līdz 4,7%, kas ir visu laiku zemākais reģistrētā bezdarba rādītājs.
FM norāda, ka iepriekš zemākais reģistrētais bezdarbs - 4,8% - bija fiksēts atsevišķos mēnešos 2007. un 2008. gadā ekonomikas pārkaršanas laikā. Tikpat zemā 4,7% līmenī reģistrētais bezdarbs saglabājies arī šā gada oktobra beigās.
Augot ekonomikai un pieprasījumam pēc strādājošajiem, pēdējos ceturkšņos būtiski palielinājies iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmenis darba tirgū, kas, sarūkot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitam, arī nodrošinājis nodarbināto skaita pieaugumu, informē FM. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pagājušā gada trešo ceturksni pieaudzis par 15 200 jeb 1,6%, kamēr tajā pašā laikā nedaudz palielinājies arī bezdarbnieku skaits.
FM atzīmē, ka, neskatoties uz pēdējo gadu laikā fiksēto pieaugumu, iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū vēl līdz šim ceturksnim nebija atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 pandēmijas, kad vīrusa ierobežošanas dēļ tika ieviesti nodarbinātības ierobežojumi.
Kopš 2022. gada ekonomiskās aktivitātes līmenis gan ir audzis, tomēr joprojām ir zemāks nekā Igaunijā un Lietuvā, atzīst FM. Līdz ar to nodarbinātībai FM ieskatā vēl ir iespējas augt tālāk, izmantojot vietējos darbaspēka resursus - cilvēkus, kas dažādu iemeslu dēļ pašlaik nav iesaistījušies darba tirgū. Starp darbu nemeklējošajiem iedzīvotājiem pēdējo gadu laikā ir palielinājies to cilvēku īpatsvars, kuri nemeklē darbu slimības vai darbnespējas, kā arī personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, un, neskatoties uz kopējo iedzīvotāju skaita kritumu, skaitliskā izteiksmē šādu ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pat ir palielinājies.
Demogrāfijas tendences un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās arī turpmāk turpinās būtiski ietekmēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības rādītājus, prognozē FM. No vienas puses, samazinoties piedāvājumam un augot pieprasījumam pēc strādājošajiem un darba samaksai, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies iesaistīties darba tirgū, ceļot aktivitātes līmeni. No otras puses, nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugumu turpinās ierobežot krītošais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits.
Tomēr pēdējo ceturkšņu dati rāda, ka nodarbināto skaits šogad kopumā būs pieaudzis, uzrādot nedaudz pozitīvāku dinamiku nekā FM bija prognozējusi jūnija sākumā, atjaunojot makroekonomisko rādītāju prognozes. Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bijis vidēji par 0,3% lielāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kamēr gada sākumā nodarbināto skaita pieaugums šim gadam netika prognozēts.
Bezdarba rādītājs šā gada pirmajos trīs ceturkšņos saglabājies pagājušā gada līmenī, veidojot 7%, un bezdarba dinamika kopumā atbilst FM prognozēm, kas 2025. gadam paredzēja bezdarba saglabāšanos pērnā gada līmenī - 6,9% apmērā.
