"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojusies atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).
Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Galvenie ekonomikas izaicinājumi šogad saistīti ar izeju no Covid-19 krīzes, diskusijā "Eirozonas perspektīvas: ekonomikas izaicinājumi 2022.gadā" otrdien teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Bankas vadītāja amatam tiek izskatīta arī kādreizējās Finanšu ministrijas valsts sekretāres un bankas "Citadele" Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītājas Sanitas Bajāres kandidatūra.
Fiskālās disciplīnas padomes locekle un bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekristu kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, ja tiktu oficiāli uzrunāta šim amatam, apstiprināja Šteinbuka. Savukārt Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis nav oficiāli uzrunāts kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu.
Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu no līdzšinējiem sešiem gadiem paredzēts saīsināt līdz pieciem gadiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 19.septembrī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Bankas likumā.
Vairāku koalīcijas partiju politiķi atbalstītu rosinājumu likumā noteikt nosacījumu, ka Latvijas Bankas prezidentam jābūt pielaidei valsts noslēpumam un kritērijam par labu reputāciju.