"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojusies atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).
Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un "Jaunā vienotība" (JV), bet Bērziņu - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.
Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.
Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.
Paldies kandidātiem, kas bija gatavi ieguldīt savas zināšanas, tās ir un būs svarīgas," izteikusies Siliņa.
Papildināts plkst. 20:39:
Kā aģentūrai LETA skaidroja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, šāds pēdējā brīža lēmums pieņemts, jo, lai arī abi koalīcijas virzītie kandidāti esot spējīgi, jaunais Latvijas Bankas prezidents varētu tiktu ievēlēts ar opozīcijas balsīm.
Vaicāts, kā no malas izskatās tas, ka pašu virzītie kandidāti tiek atsaukti pēdējā brīdī, Rokpelnis sacīja, ka "tā ir sacensība, kur uzvara nav garantēta nevienam".
"No katras dzīves situācijas ir jāpaņem labākais, ko spēj. Šajā procesā nav tikai zaudējumi, cilvēki arī kaut ko ieguva," turpināja spriest politiķis.
Savukārt JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA teica, ka situācijā, kad koalīcija nebija spējīga vienoties par kopīgu kandidātu, abu kandidātu atsaukšana esot "vienīgais pareizais lēmums".
Jurēvics uzsvēra, ka joprojām nebija skaidrs, kāds būtu vēlēšanu iznākums, tāpēc koalīcija "nevarēja iet uz šādu loteriju".
Viņš norādīja, ka tagad koalīcijai būs jāvienojas par vienu kandidātu. "Procesam jābūt skaidrākam," izteicās politiķis un piebilda, ka vienošanos par nākamo Latvijas Bankas prezidentu kavējis arī darbs pie nākamā gada budžeta.
Vaicāts, vai šāds lēmums ir godīgs pret kandidātiem, Jurēvics sacīja, ka vēlas izteikt pateicību abiem kandidātiem par ieguldīto laiku un gatavību pildīt Latvijas Bankas prezidenta amatu.
Pēc Jurēvica domām, esošajā situācijā Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu process būtu neprognozējams, kas esot varējis atsaukties uz bankas reputāciju.
Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs aģentūrai LETA piesauca nenoteiktību par to, kurš būs nākamais Latvijas Bankas prezidents, tāpēc šāds koalīcijas lēmums esot pareizs.
"Progresīvie" joprojām vēlas, lai Kazāks turpina vadīt Latvijas Banku. "Mēs esam gatavi strādāt tālāk, atgriezīsimies pie šīs sarunas tiklīdz būs iespēja. Valdē, frakcija runāsim par to, kādi būtu izsveramie kandidāti no mūsu puses," teica Šuvajevs.
Visas koalīcijas partijas iepriekš tika apgalvojušas, ka viedokļu atšķirības par Latvijas Bankas prezidentu neapdraudot koalīcijas stabilitāti.
Savukārt pēc pēdējās nra.lv pieejamās neoficiālas informācijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) politiķus preventīvi informējis, ka Latvijas bankas prezidenta amata kandidātam Reinim Bērziņam netiks izsniegta vajadzīgā līmeņa pielaide darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Vairāk šeit.