Deputāti vēlas, lai Latvijas Banku vada cilvēks ar labu reputāciju

Vairāku koalīcijas partiju politiķi atbalstītu rosinājumu likumā noteikt nosacījumu, ka Latvijas Bankas prezidentam jābūt pielaidei valsts noslēpumam un kritērijam par labu reputāciju.

Sākotnēji par labu šai idejai izteicās Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Juta Strīķe.

Šādu kritēriju paredzēšanu atbalstītu arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, aģentūrai LETA sacīja VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava. Viņš arī norādīja, ka rodas jautājums, vai pašreizējā situācija, Ilmāram Rimšēvičam atrodoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, nerada draudus Latvijas drošībai.

Politiķis skaidroja, ka nevēlas ieņemt nedz prokuratūras, nedz tiesas vietu, taču tiesībsargājošajām iestādēm pašlaik ir iespēja izvērtēt, vai attiecībā uz Rimšēviču vajag atkārtoti virzīt drošības līdzekli par aizliegumu pildīt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taujāts par to, vai vajadzīgas kādas izmaiņas Kriminālprocesa likumā, Dombrava norādīja, ka šajā gadījumā primārais ir jautājums, cik efektīvi strādā tiesībsargājošās iestādes.

Tāpat "Jaunā Vienotība" (JV) atbalsta gan pielaides valsts noslēpumam un reputācijas kritērijus, gan arī divu termiņu ierobežojuma noteikšanu amata ieņemšanai, aģentūrai LETA norādīja JV frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Vaicāts par iespējamiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, politiķis norādīja, ka tas ir jāizvērtē Juridiskajai komisijai. JV frakcijas vadītājs akcentēja, ka svarīgākais ir, lai ģenerālprokuratūra iegulda nepieciešamos resursus, lai Rimšēviča lietu ātrāk nodotu iztiesāšanai, kas nodrošinātu lielāku skaidrību un mazāk spekulācijas.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts sacīja, ka būtu jārisina absurdā situācija, ka Latvijas Bankas prezidentam nav pielaide valsts noslēpumam. Labas reputācijas kritērijs ir pašsaprotams, taču jautājums vai, ņemot vērā nevainīguma prezumpciju, šāds kritērijs attiektos arī uz sāktu izmeklēšanu, kad vēl nav notiesājoša sprieduma, pauda politiķis.

Pavļuts arī norādīja, ka koalīcijā būtu jāizdiskutē jaunā juridiskā situācija pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir lēmusi par to, ka Rimšēvičs var turpināt pildīt amata pienākumus. Politiķis akcentēja, ka nebūtu prāta darbs šajā situācijā pieņemt kādus neizdiskutētus lēmumus. Vaicāts par to, vai pēc EST sprieduma būtu jāveic kādas izmaiņas, piemēram, Kriminālprocesa likumā, AP frakcijas vadītājs atturējās komentēt šo tiesībpolitikas jautājumu skaidrojot, ka pašreizējās situācijas juridiskie aspekti jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm.

Kā ziņots, likumā ir jānosaka, ka Latvijas Bankas prezidentam jābūt pielaidei valsts noslēpumam, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Strīķe.

Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka Jaunās konservatīvās partijas frakcijā un koalīcijas partiju vadības līmenī notiek apspriešanās par to, kādas izmaiņas būtu nepieciešams. Politiķe norādīja, ka nav noteikti arī citi nepieciešamie kritēriji Latvijas Bankas prezidentam, piemēram, laba reputācija.

Kā vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pērn vasarā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Rimšēvičam aptuveni gadu bija aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Tomēr EST februārī atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata. Pēc tam Rimšēvičs atsāka darbu Latvijas Bankā.