Latvieši

Pēc iedzīvotāju skaita otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī šī gada sākumā latviešu īpatsvars bija 21%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šodien, kad Latvija svin savu Neatkarības atjaunošanas dienu, atzīmēsim šo dienu kalendārā ar pateicību. Un pateikties mums ir par daudz ko. Ticu, ka katram latvietim gan tuvam, gan tālam atbilžu saraksts ir iespaidīgs.

“Pūķa gadā latvietis biežāk nekā ierasti sāk skatīties debesīs. Katrā latvietī tad atraisās vēl nebijis spēks un varēšana. Tāds latvietis var uz zemes kalnus gāzt un debesīs mākoņus stumt,” saka māksliniece Agnese Bule.

Šorīt liels skaits skolu saņēma draudu vēstules ar vēstījumu, ka skolās ievietots spridzeklis, kas detonēs plkst. 12:00. Skolās tika uzsākta bērnu evakuācija. Valsts policija vēsta, ka patiesais draudu līmenis ir zems.

Vecrīgas krodziņi lielāko naudu pelna no ārvalstu tūristiem, tāpēc atlaides došana latviski runājošiem viņiem lielu robu maciņā neiesitīs. Vienlaikus ir ļoti patīkami dzirdēt, ka kāds krogs pie sevis īpaši aicina vietējos cilvēkus.

Dienu pirms Latvijas valsts svētkiem Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pieņēma zināšanai socioloģiska pētījuma rezultātus, ka Daugavpilī latvieši “pēdējā laikā ļoti izjūt etnisko spriedzi. Viņiem jāuzmanās, ko kurās situācijās runāt un ko nerunāt. Viens no fokusgrupas dalībniekiem pat teica, ka viņš gatavs evakuēties uz Sēliju.”

Varbūtība, ka postošajās zemestrīcēs Turcijā cietuši Latvijas valstspiederīgie, ir salīdzinoši zema, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Latvijas vēstnieks Turcijā Pēteris Vaivars.

Apkopotie statistikas dati par laika periodu no 1943.līdz 1989.gadam uzskatāmi parāda, cik mērķtiecīga ir bijusi Latvijas pilsētu pārkrieviskošana.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pabeidza pērno gadu ar papīra izdevumu “Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti", kas no dažnedažādiem viedokļiem raksturo 1 893 223 Latvijā dzīvojošos cilvēkus.  

Burjatijā vēl arvien saglabājušies latviskie ielu nosaukumi un pat rakstība. Par to liecina "Twitter" ieraksts: "Gabaliņš Latvijas Burjatijā"

2021.gada sākumā latviešu īpatsvars pieaudzis līdz 62,7%, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021.gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti.

„Nožēlojami šarikovi,* kuri nebija spējīgi noiet evolūcijas ceļu no cūkgana līdz radošam cilvēkam. Viss, ko viņi var – izsvītrot, lauzt. (..) Neandertālieši, ietērpušies uzvalkos un kļuvuši par ierēdņiem, tagad siekalodamies aprij pasaules šedevrus.” Šķita, ka šis teksts ir par krievu fašistiem, kuri posta Ukrainu, bet izrādās – nē, tie šarikovi, izrādās, esam mēs, latvieši.

Visas tautas rodas tā, ka vislabāk to aprakstīt izdodas dzejniekiem. Par latviešiem pienākas izteikties ar Aleksandra Čaka vārdiem:

Aizvadīto gadu laikā Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ir pāraugusi mūsdienīgā, daudzveidīgā un atbildīgā šodienas organizācijā, aģentūrai LETA organizācijas priekšsēde Elīna Pinto.

Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā nav informācijas, ka starp Indonēzijā un Austrumtimorā plūdos un nogruvumos cietušajiem būtu Latvijas valstspiederīgie, pavēstīja ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris.

Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, savukārt vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav, secināts pētījumā "Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā", kuru veikuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.

Tā kā sejas aizsargmaskas šobrīd ir obligāta prasība publiskās vietās, tad arī pieprasījums pēc tām krietni audzis. To izmantojuši arī daudzi vietējie ražotāji. Kamēr daudzi šuj visiem labi zināmās auduma maskas, kāda latviešu kompānija izgatavojusi maskas no bērza tāss.

2019.gada rudenī, pateicoties Štutgartes Latviešu kultūras biedrības vadītājas Karīnas Ziegler uzņēmībai, tika realizēta ideja par latviešu diasporas jauniešu himnas radīšanu. Idejas autore uzrunāja ASV dzīvojošo latviešu komponisti Lolitu Ritmanis un tepat Latvijā dzīvojošo dziesmu autoru Guntaru Raču par kopīgas dziesmas radīšanu. Tā tapa skaņdarbs "Jauna dziesma", kuru studijā Rīgā, sadarbībā ar producentu Gintu Stankeviču ierakstīja Vācijā dzīvojošie un dzimušie latviešu jaunieši, piedaloties grupas "Dzeguzīte" dziedātājiem.

Ārlietu ministrija centīsies izmantot Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (Centrs) padomus, kā palielināt vismaz virtuāli Latvijai pieskaitāmu tautiešu daudzumu ārzemēs.

Lai arī «Covid-19» infekcijas slimības izplatība pasaulē nav pārvarēta un ārkārtējā situācija daudzviet vēl nav atcelta, tomēr jau tiek atviegloti līdz šim noteiktie ierobežojumi slimības izplatības apturēšanai, ļaujot, piemēram, iziet no mājām un doties pastaigās. Kādas emocijas valda citviet pasaulē, kur ļauts pamazām «atgriezties civilizācijā», »Vakara Ziņām« atklāj pazīstami latvieši, kuri pandēmijas laiku pavada svešumā.