Latvenergo

Pagājušā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena pieauga par 87% un bija 125,31 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo".

Pagājušā nedēļā Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cena kritās par 35% un bija 66,97 eiro par megavatstundu (MWh), informē AS "Latvenergo".

Šosezon Rīgā apkures izmaksas uz vienu mājsaimniecību varētu pieaugt par 40%, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē sacīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Latvijā norēķināšanās par elektrību iespējama divos veidos- liela daļa iedzīvotāju izvelējušies fiksēto tarifu, bet daļa par elektrību maksā pēc biržas cenām, tieši šī daļa iedzīvotāju var būt nepatīkami pārsteigti par šodienas elektroenerģijas biržas cenu pieaugumu par megavatstundu (MWh).

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, intervijā atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Latvijā elektroenerģijas cena kāpa par 8 %, Igaunijā – par 12 %, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un vienoti bija 133,98 EUR/MWh. Lietuvā cena pieauga par 9 % un bija 134,75 EUR/MWh. Baltijā elektroenerģijas cenas kāpumu galvenokārt veicināja elektroenerģijas cenu pieaugums Ziemeļvalstīs. Enerģijas plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala pieauga 10 reizes, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, jo pēc ikgadējiem apkopes darbiem atjaunota NordBalt starpsavienojuma darbība. Tikmēr enerģijas plūsmas no Krievijas bija par 23 % mazākās, bet enerģijas plūsmas no Somijas samazinājās par 14 %, informē "Latvenergo".

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus. Tuvākajos mēnešos redzēsim bankrotus, prognozē “Latvenergo”, vēršoties pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā, vēsta lsm.lv.

AS "Latvenergo" siltumenerģijas vairumtirdzniecības tirgū Rīgā nevar noteikt cenas, kas ir zemākas par konkrētām izmaksām, paredz Konkurences padomes (KP) aktualizētie "Latvenergo" 2009.gadā uzliktie tiesiskie pienākumi.

Atbild AS “Latvenergo” preses sekretāre Ivita Bidere:

Valsts maksātās algas lielo valsts uzņēmumu vadītājiem ir krietni dāsnākas nekā valsts amatpersonām. Valsts prezidents Egils Levits pērn algā par sava amata pildīšanu saņēma aptuveni 70 tūkstošus eiro, bet lielo valsts uzņēmumu vadītāji – no 57 tūkstošiem eiro līdz gandrīz miljonam eiro, ja šajā summā ieskaita arī atlaišanas pabalstu.

AS "Latvenergo" atkarībā no situācijas finanšu tirgos tuvākajā laikā plāno emitēt septiņu gadu nenodrošinātas zaļās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Puse jeb 46 % no visas pagājušajā gadā Latvijā saražotās elektroenerģijas ir zaļā enerģija no Latvenergo ražotnēm. Kopumā Latvijā 2020. gadā zaļā enerģija veido 59 % no visas saražotās elektroenerģijas. Lielākais izmantotais atjaunīgās enerģijas avots ir Latvijas dabiskais resurss – ūdens, kam seko biomasa.

Mēs lepojamies ar to, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, tādēļ ir svarīgi zināt, ka ļoti nozīmīga loma šajā apstāklī ir “Latvenergo” Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES), kura ierindojas starp pašām lielākajām Eiropas Savienībā. Šomēnes aprit 55 gadi, kopš 1965. gadā tika iedarbināts pirmais no desmit Pļaviņu HES hidroagregātiem, tāpēc aicinām atskatīties vēsturē, kā tapa Latvijas energosistēmai un visai ekonomikai tik nozīmīgā ražotne.

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu 13.reizi pēc kārtas atzīta energokompānija "Latvenergo", trešdien preses konferencē sacīja "Latvijas vērtīgāko uzņēmumu Top101" veidotāji.

Saistībā ar uzņēmuma “Rīgas siltums” pieteikto siltumenerģijas tarifa kāpumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sākusi izvērtēt no “Latvenergo” iepirktā siltuma ražošanas izmaksas.

AS "Latvenergo" padome piektdien, 30.oktobrī, nolēma par AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no šī gada 31.oktobra iecelt valdes locekli, finanšu direktoru Guntaru Baļčūnu, valdē darbu turpina arī tehnoloģiju un atbalsta direktors Kaspars Cikmačs.

Situāciju darba tirgū šobrīd ir grūti prognozēt, jo globālā pandēmija atstāj un arī turpmāk atstās savu iespaidu. Tajā pašā laikā mainās darba tirgū nepieciešamās prasmes ‒ katrā nozarē tās ir atšķirīgas, tomēr, manuprāt, lielā mērā to ietekmēs arī energoefektīvi un videi draudzīgi projekti būvniecībā un energopakalpojumu attīstībā. Tāpēc speciālisti, kuri spēj radīt jaunus pakalpojumus un produktus, kā arī attīsta tehnoloģijas, kļūst aizvien pieprasītāki.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām Taureņu pirts sarunām, ziņo LTV raidījums “De facto”. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.

AS "Latvenergo" padome nolēmusi sākt pārbaudi, vai uzņēmumam pēdējos gados ir bijusi labvēlīga attieksme pret uzņēmēju Māri Martinsonu, kā arī ar viņu saistītiem uzņēmumiem un personām, aģentūrai LETA pavēstīja "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts. Vienlaikus, neitralitātes nodrošināšanai, "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs līdz 30.oktobrim dosies ikgadējā atvaļinājumā.

AS "Latvenergo" koncernā likuma prasības par atkarīgo kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu tiek ievērotas pilnībā, komentējot Valsts kontroles (VK) pārmetumus, ka valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanā ignorēts likums, norādīja "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.