Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Politika

Pieprasa Valainim un Melnim skaidrot "Latvenergo" energobloku dīkstāvi un ar to saistītos zaudējumus tautsaimniecībai

© Romāns Kokšarovs/MN

2024. gada 5. janvārī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi saskārās ar dramatisku elektrības cenas pieaugumu. Vērtējot dažādus publiskos informācijas avotus (piemēram, AST, «NordPool»), ir redzams, ka valsts akciju sabiedrība «Latvenergo» nebija pienācīgi sagatavojusi savas TEC ražotnes stabilam un drošam darbam ziemas periodā, uzskata "Apvienotais saraksts".

Pēc "Apvienotā saraksta" deputātu rīcībā esošās informācijas, viens vai vairāki «Latvenergo» TEC energobloki šajā laikā atradās ilgstošā remontā.

Šādu remontu plānošana vai nespēja tos pabeigt īsos termiņos laikā, kad klimatiskie apstākļi un elektroenerģijas patēriņa pieaugums pieprasa mobilizēt visas iespējamās jaudas, lai nepieļautu elektrības deficītu un tās cenas strauju pieaugumu, liecina par tuvredzīgu un nesaimniecisku politiku. AS «Latvenergo» TEC nespēja nodrošināt pilna apmēra enerģijas ražošanu tās visaugstākā pieprasījuma brīžos rada arī lielus, miljonos mērāmus zaudējumus.

Šāda situācija rada pamatotas bažas, vai valsts akciju sabiedrība «Latvenergo» spēs nodrošināt siltuma un elektrības jaudas Rīgas pilsētā un valstī ārkārtēju klimatisku vai ģeopolitisku krīžu gadījumos.

"Apvienotā saraksta" Saeimas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa, prasot atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Kāpēc valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» TEC ražotņu energobloku jaudas nav bijušas pienācīgā darba kārtībā pirms apkures sezonas, tādējādi radot ne tikai drošuma apdraudējumu, bet arī ekonomiskus zaudējumus, tostarp arī vēl paskaidrojot:

1. Kādi ir iespējamo risku ar siltumapgādi Rīgas pilsētā novērtējumi, ja notiktu arī otra TEC2 energobloka neplānota atslēgšanās un atslēgšanās no BRELL, kā arī kādi būtu neiegūtie ieņēmumi ierobežotas TEC2 jaudu pieejamības dēļ (minētā TEC2 remonta laikā)?

2. Kādi ir valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» neiegūtie ieņēmumi no TEC2 otrā energobloka četru mēnešu dīkstāves remontu dēļ?

3. Ja TEC2 otrais energobloks tomēr būtu bijis darba kārtībā, kā tas hipotētiski spētu samazināt Latvijas elektrības pīķa cenu?

4. Kādi ir valsts akciju sabiedrības «Latvenergo» plāni un priekšlikumi par turpmāko elektrības ražošanas portfeli Latvijas valsts drošai un stabilai energoapgādes nodrošināšanai, īpaši enerģētiski pašā svarīgākajā gadalaikā - ziemā, kad TEC iekārtām ir jābūt pilnā darbības gatavībā, kad ir vislielākais pieprasījums un noslodze siltumam un elektroenerģijai Rīgas pilsētā un Latvijas valstī, arī ņemot vērā vēl tos apstākļus, kas saistīti ar karu Ukrainā un neprognozējamu kaimiņu austrumos?

Vai Latvijas valstī vēl papildus būtu jāattīsta kādi elektrības ģenerācijas veidi? Kam tas būtu jādara un kāpēc? Kas traucē veikt savlaicīgas darbības, lai īstenotu Latvijai nepieciešamā optimālā elektrības ģenerācijas portfeļa izveidošanu?

Saeimas deputāts Andris Kulbergs: «Plānot TEC remontus apkures sezonas vidū vai nespēt tos laikā pabeigt ir nepieņemami. Tā nav abstrakcija, tie ir īsti zaudējumi, īsti cenu pieaugumi, īsti mūsu drošības apdraudējumi. Mēs prasām atbildes un rīcību, jo cilvēki grib būt droši, ka tādas situācijas neatkārtosies.»