Latvijā ir nepieciešams samazināt vēja enerģijas administratīvo slogu, kas paredz saskaņojumus no 20 institūcijām un aizliedz vēja enerģijas parku izbūvi 98% no valsts teritorijas, AS "Latvenergo" jaunākajā elektroenerģijas tirgus apskatā norāda kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Viņš atzīmē, ka Latvijai ir nepieciešams atbalsts vēja enerģijas paplašināšanai, tomēr tā vietā ir vismaz trīs šķēršļi - grūtības plānot pieprasījumu pēc vēja turbīnām un nepietiekama piekļuve izejvielām, vēl nesen novērotā augstā inflācija un izejvielu cenas, kā arī lēna un sarežģīta atļauju izsniegšana.
Čakste min, ka pirmos divus šķēršļus ir iespējams ietekmēt, Latvijai kļūstot par lielāka mēroga sadarbības partneri, bet vietējais administratīvais šķērslis kaitē atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībai Latvijā.
"No valsts energodrošības viedokļa ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process ir ne tikai smagnējs, bet iekļauj arī potenciāli nesamērīgus ierobežojumus, piemēram, nepieciešami saskaņojumi no aptuveni 20 institūcijām. Ekspertu, kas var sniegt atzinumus, nepietiek, kā arī netiek īstenota 2022.gadā ieviestā atvieglotā IVN procedūra un plānotās vadlīnijas putnu izpētei faktiski aizliedz vēja enerģijas parku izbūvi 98% no teritorijas," uzsver Čakste.
Tomēr viņš piebilst, ka šie aspekti neatceļ nepieciešamību pēc enerģētiskās pašpietiekamības, papildinot, ka Baltijas mērogā tā ir diskusija par atomenerģētikas jaudām, tomēr ir jautājumi par tās izmaksām un izbūvi. "Pēc "Latvenergo" aprēķiniem, nepieciešami vismaz 11 gadi, kas iekļauj Saeimas balsojumu, kodolenerģijas likuma izstrādi, vietas izvēli, IVN, galīgo lēmumu un tikai tad būvniecību," pauž Čakste.
Viņš secina, ka esošajā situācijā ar Latvijā pastāvošajiem ierobežojumiem nozares attīstībai ir redzami vairāki risinājumi - svarīgas sabiedrības intereses statusa piešķiršana vēja enerģijas projektiem, ierēdniecības mazināšana ar vienas pieturas aģentūru, kas koordinē IVN izstrādi starp attīstītāju, valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām (NVO), kā arī ir jārisina tīkla jaudu nepietiekamību.
Čakste uzskata, ka Latvijā ir iespēja pašu patēriņam saražot un nodrošināt 100% no AER, primāri - lieliem vēja projektiem, un to panākt līdz 2030.gadam, kas nozīmētu jaunu enerģijas jaudu izveidi divu gigavatu (GW) apjomā.
LETA jau ziņoja, ka "Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 2,034 miljardus eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,9 miljoni eiro.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.