Elektrība kļuvusi lētāka

© Kaspars Krafts/F64

Elektroenerģijas vidējā cena decembrī Latvijā salīdzinājumā ar novembri samazinājusies par 15%, jaunākajā AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda kompānijas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.

Baltijas valstīs vidējā elektroenerģijas cena vienoti bija 89 eiro par megavatstundu (MWh). Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no -0,72 eiro par MWh līdz 332 eiro par MWh.

Decembrī "Nord Pool" biržā bija vērojamas gan augšupvērstas, gan lejupvērstas cenu izmaiņas. Aizvadītajā mēnesī "Nord Pool" sistēmas cena samazinājās par 3% līdz vidēji 72,42 eiro par MWh.

Decembrī nelielu "Nord Pool" sistēmas cenas samazinājumu veicināja vēja staciju izstrāde Ziemeļvalstīs, kas bija par 11% lielāka nekā novembrī. Tomēr spēcīgāku "Nord Pool" sistēmas cenas lejupslīdi ierobežoja gaisa temperatūra, kas bija zemāka par normu, bet par 6% lielāka nekā 2022.gada decembrī, un tā sekmēja Ziemeļvalstu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Vienlaikus Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis saglabāja iepriekšējā mēneša negatīvo tendenci, samazinoties par 5% salīdzinājumā ar novembri, un bija par 9% zemāks par normu.

Tikmēr Baltijas valstīs bija vērojams straujāks elektroenerģijas cenas samazinājuma temps. To noteica intensīvāka elektroenerģijas izstrāde no atjaunīgajiem resursiem reģionā.

Decembrī saražotās elektroenerģijas apjoms saules stacijās saruka par 51% salīdzinājumā ar novembra datiem, tomēr to kompensēja par 31% lielāka elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, kā arī vēja izstrādes kāpums par 35%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Vienlaikus cenām energoproduktu tirgos bija lejupvērsta izmaiņa, kur izteiktāks samazinājums bija dabasgāzes nākamā mēneša kontraktam - 23%, salīdzinot ar novembri. Līdzīgi kā Ziemeļvalstīs, arī Baltijā bija vērojams lielāks elektroenerģijas pieprasījums vēsāku laikapstākļu dēļ, tomēr tā pieaugums bija mērenāks - 7%, salīdzinot ar novembri un 2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri.

Decembrī laikapstākļi bija galvenais faktors, kas noteica elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu. Aizsākoties ziemas sezonai, Ziemeļvalstīs vidējā gaisa temperatūra decembrī noslīdēja zem normas robežas. Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs pasliktinājās, salīdzinot ar novembri, un vidēji bija 4,6 teravatstundas (TWh) zem normas. Tikmēr cenu samazinājums energoproduktu tirgū ierobežoja elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenu pieaugumu.

Decembrī elektroenerģijas nākamā mēneša kontrakta sistēmas cena bija 80,61 eiro par MWh, kas pieauga par 7% salīdzinājumā ar novembri. Nākamā ceturkšņa sistēmas kontrakts pieauga par 8% līdz vidēji 77,22 eiro par MWh un mēneša nogalē bija 83,10 eiro par MWh. Nedaudz straujāks pieaugums bija vērojams nākamā gada sistēmas kontraktam - par 10% līdz 52,06 eiro par MWh. Pēdējā decembra tirdzniecības dienā tas noslēdzās ar cenu 58,18 eiro par MWh.

Savukārt elektroenerģijas patēriņš Baltijas reģionā decembrī bija 2605 GWh, kas pieauga par 7% salīdzinājumā ar novembri, kā arī bija par 2% lielāks nekā 2022.gada decembrī.

Baltijas valstīs izteiktāks patēriņa pieaugums bija Latvijā. Decembrī tas pieauga par 4% - līdz 636 GWh, salīdzinot ar šo periodu pērn. Aizvadītajā mēnesī Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums sasniedza 834 GWh, pieaugot par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri. Lietuvā tika patērētas 1135 GWh elektroenerģijas, kas ir par 1% vairāk nekā pērn.

Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas izstrāde decembrī kāpa par 23% salīdzinājumā ar novembra datiem, sasniedzot 1629 GWh. Latvijā tika saražotas 576 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā mēnesi iepriekš. Igaunijā izstrāde bija 451 GWh jeb par 14% lielāka, salīdzinot ar novembri. Lietuvā elektroenerģijas ražošanas apjoms kāpa par 35% un sasniedza 602 GWh.

Decembrī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas attiecība sasniedza 63%. Latvijā šis īpatsvars saglabāja līderpozīciju - 91%, Igaunijā - 54%, savukārt Lietuvā tas veidoja 53%.

Decembrī Daugavas ūdens pietece turpināja iepriekšējo mēnešu pieaugumu, sasniedzot vidēji 728 kubikmetru sekundē, kas bija par 19% vairāk nekā novembrī, kā arī par 59% pārsniedza daudzgadu vidējo līmeni. To veicināja bagātīgais nokrišņu daudzums, kas, pēc LVĢMC datiem, decembrī Latvijā pieauga par 45% virs mēneša normas.

Līdz ar pieteci pieauga arī elektroenerģijas izstrādes apjoms "Latvenergo" hidroelektrostacijās, decembrī saražojot 333 GWh elektroenerģijas, kas ir par 32% vairāk nekā novembrī. "Latvenergo" termoelektrostacijās bija vērojams mērenāks izstrādes pieaugums - par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - līdz 178 GWh, ko ietekmēja ikgadējie apkopes darbi TEC-2 un tirgus pieprasījums.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais