Nākamajā gadā valdība paredzējusi būtiski palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu cilvēkiem ar invaliditāti. No Labklājības ministrijas plāna izriet, ka šo pabalstu lielāku saņems nestrādājoši cilvēki ar invaliditāti, bet mazāku – cilvēki, kuri strādā.
Lai gan pensiju piemaksas “jaunajiem” pensionāriem esot Labklājības ministrijas prioritāte numur viens, tomēr situācija valsts budžetā nākamajā gadā, visticamāk, neļaus piepildīt šo mērķi un piemaksas piešķirt.
Līdz šim valsts pārvaldes iestādes negribīgi publicē izmaksātās piemaksas par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos. Viena no pirmajām pārskatu publicēja Veselības ministrija, taču citas ministrijas atklāj šos datus tikai pēc īpaša pieprasījuma.
Labklājības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka piemaksas maksātas ne tikai sociālajiem aprūpētājiem, aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem, bet arī ministrijas darbiniekiem, turklāt piemaksām paredzētā summa, ja to rēķina uz vienu darbinieku, pašā ministrijā ir daudzkārt lielāka.
Pašlaik pensiju piemaksas ir piešķirtas un tās saņem tikai tie pensionāri, kuri pensionējušies līdz 2011. gada beigām, savukārt pensionāri, pat ja nostrādājuši tikpat daudz gadu vēl padomju laikā, saņemt pensiju piemaksu nevar.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) joprojām nav gatava atbalstīt to, ka Latvija ratificē Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvenciju.
Arī plānotais garantētā minimālā ienākuma (GMI) pieaugums nenodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi, šodien norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
Latvijā pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars, informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Būs jārīko vēl viens sarunu raunds ar pašvaldībām par garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) celšanu, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Satversmes tiesa, izskatot pēc tiesībsarga pieteikuma ierosināto lietu par garantētā minimālā ienākuma pabalsta atbilstību Satversmei, neaprobežojas tikai ar viena pabalsta vērtēšanu, bet prasa valdības un Labklājības ministrijas speciālistiem skaidrot visu sociālās palīdzības sistēmu, tās būtību un jēgu. Viens no grūtāk atbildamajiem jautājumiem līdz šim bijis, vai sociālās palīdzības sistēmu var uzskatīt par sakārtotu un kādam mērķim ir domāts garantētais minimālais ienākums?
Labklājības ministrija ir prasījusi un dabūjusi no valdības dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksāšanai 3,3 miljonus eiro par spīti tam, ka valdībai iesniegtie pabalstu summas aprēķini ir pretrunā ar tās pašas ministrija publicēto pabalst izmaksas kārtību, pēc kuras pabalstu kopsumma būs divas vai trīs reizes mazāka.
Bezdarbnieka palīdzības pabalstu tomēr varētu noteikt maksimums 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pašvaldībām nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu izrādīt pretimnākšanu iedzīvotājiem saistībā ar komunālajiem maksājumiem, informē Labklājibas ministrija.
Personām, kuras strādā saskaņā ar speciālo nodokļu režīmu, varētu nodrošināt iespēju saņemt bezdarbnieka statusu, šodien tiešsaistes preses konferencē norādīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Lielāka daļa no 7,9 miljonu eiro ietaupījuma Labklājības ministrijas (LM) šā gada budžetā radusies uz sociālo pabalstu rēķina, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopojums par iespējamo līdzekļu ekonomiju līdz 2019.gada beigām.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šodien ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) pārrunāja Labklājības ministrijas (LM) darba plānus, veltot ministrei arī kritiku par nozares vajadzību nepietiekamu aizstāvēšanu un kompetences trūkumu.
No nākamā gada garantēto minimālo ienākumu līmeni (GMI) palielina no 53 līdz 64 eiro, liecina šodien valdībā apstiprinātie grozījumi Noteikumos par garantēto minimālo ienākumu līmeni.
Nākamgad plānots palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu tikai cilvēkiem ar invaliditāti, un lai arī Labklājības ministrijas sākotnējos plānos bija palielināt šo pabalstu arī citiem iedzīvotājiem, piemēram, vecuma pensionāriem, kuriem nav tiesību saņemt vecuma pensiju, tomēr šiem pabalstu saņēmējiem arī nākamgad pabalsts paliks tikpat liels, kāds tas bijis jau daudzus gadus, proti, 64 eiro.
Ietaupījumu, kas tiks iegūts no bezdarbnieka pabalsta izmaksas laika un apmēra samazināšanas, plānots novirzīt minimālo pensiju, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai personām ar invaliditāti, skaidroja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).