LM apzinās, ka valsts sniegtajam atbalstam jābūt ne tikai samērīgam ar valsts finansiālajām iespējam

© Oksana Džadana/MN

Nākamā gada budžeta veidošanas procesā kopšanas pabalsta apmēra pārskatīšana nav paredzēta nevienai tā saņēmēju mērķa grupai, aģentūrai LETA sacīja Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Aiga Lukašenoka.

Viņa skaidroja, ka valsts sociālie pabalsti, piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, tas ir, no vispārējiem nodokļiem, un to apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām.

LM piekrīt un apzinās, ka valsts sniegtajam atbalstam jābūt ne tikai samērīgam ar valsts finansiālajām iespējam, bet arī ar cilvēku ar invaliditāti iespējām nodrošināt savas papildu vajadzības, kas radušās funkcionēšanas ierobežojumu dēļ. Tādēļ pakāpeniski tiek pārskatīts sniegtais atbalsts invaliditātes gadījumā, tai skaitā cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības jeb tā sauktajiem "mūžīgajiem bērniem".

Jautājumā par īpašās kopšanas pabalsta palielināšanu ministrijas ieskatā pabalsta apmēram ir jābūt tieši saistītam ar personas faktiskās aprūpes nepieciešamību, nevis ar invaliditātes cēlonību. Proti, invaliditātes noteikšanas vecumu - bērnībā vai pieaugušā vecumā, lai neveidotos nevienlīdzīga situācija starp personām, kurām ir noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, bet invaliditātes cēloņi ir atšķirīgi, skaidroja Lukašenoka.

Tomēr 2024.gada budžeta veidošanas procesā kopšanas pabalsta apmēra pārskatīšana nav paredzēta nevienai kopšanas pabalsta saņēmēju mērķa grupai. Ministrija šobrīd ir sākusi darbu pie piedāvājuma izstrādes, ar kuru mainītu kritērijus, pēc kuriem īpašas kopšanas nepieciešamība tiktu novērtēta pilngadīgām personām - proti, ar nolūku ieviest kritērijus, atbilstoši kuriem būtu iespējams objektīvi novērtēt kopšanas nepieciešamības intensitāti un pēctecīgi noteikt gradētu kopšanas pabalsta apmēru. Plānots, ka ministrija priekšlikumu pārskatīt kopšanas pabalsta apmēru atbilstoši jaunajai pieejai iesniegs kā politikas iniciatīvu 2025.gada budžeta veidošanas procesā.

LETA jau rakstīja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma rosināt iniciatīvu par kopšanas pabalsta paaugstināšanu bērniem ar pirmās grupas invaliditāti jeb tā dēvētajiem "mūžīgajiem bērniem" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Iniciatīvas autori biedrība "Zelta atslēdziņa" aicināja paaugstināt kopšanas pabalstu, pielīdzinot to valsts aprūpes namos strādājošiem aprūpētājiem. Tas nozīmē paaugstināt pašreizējo 313,43 eiro pabalstu, kas nav pārskatīts kopš 2019.gada, līdz 500 eiro.

Biedrība norāda, ka ar pabalsta paaugstināšanu "mūžīgo bērnu" vecāki varētu "kaut nedaudz uzlabot savu dzīvi". Iniciatīvas autoru ieskatā, tā būtu arī atbildīgas ģimenes politikas daļa, jo atbalstītu invalīdu aprūpi viņu ģimenēs.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa komisijā klāstīja, ka ministrija nekad neesot noniecinājusi ģimenes, kuras pašas uzņēmušās rūpes par bērniem ar invaliditāti, norādot, ka iepriekšējo gadu laikā esot veikti virkne pasākumu, lai paplašinātu atbalstu gan bērniem ar invaliditāti, gan cilvēkiem ar invaliditāti.

LM pārstāve atzīmēja, ka pieaugušie cilvēki ar invaliditāti iedalās divās grupās - tie, kam ir invaliditāte no bērnības, un tie, kas invaliditāti ir ieguvuši pieaugušā vecumā, taču šīm abām mērķa grupām kopš 2019.gada pabalsts esot atšķirīgs. Apmēram 2000 "mūžīgo bērnu" pabalsts tika palielināts, bet pārējiem 13 000, kuri arī ir ar īpašās kopšanas vajadzību, pabalsts netika palielināts un ir saglabājies 213 eiro apmērā.

LM ieskatā, esot nepieciešams sagatavot savādāku īpašās kopšanas novērtēšanas gradāciju, lai pabalstu varētu piešķirt atšķirīgā apjomā. Pēc Celmiņas vārdiem, visi cilvēki neesot vienādi kopjami - ir cilvēks, kas ir guļošs, nereaģē uz apkārtējiem, nesaprot laiku un telpu, un ir cilvēks, kas sēž ratiņkrēslā ar mobilām rokām, kājām, bet patlaban visiem ir vienāds pabalsts, kura atšķirība ir tikai tajā, kad invaliditāte iestājusies. LM uzskata, ka virzīt priekšlikumu par pabalsta pārskatīšanu var tikai tad, kad ir sagatavots piedāvājums par citādu īpašās kopšanas nepieciešamības novērtēšanu.