Kultūra

Pagājušās nedēļas nogalē masu medijos parādījās ziņa, kuras virsraksts nudien neglaimo mūsu valsts iedzīvotājiem – Pārskats: Liela daļa Latvijas iedzīvotāju neiesaistās kultūras norisēs. Šoreiz runa nav par kādu kultūras institūcijas apmaksātu pētījumu, bet ikgadējo ziņojumu, kura pilnais nosaukums ir Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2015./2016. Dzīves meistarība un informācijpratība. Tas ir Latvijas Universitātes (LU) izdevums, kuru beidzamajos gados pārrauga LU Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI).

Jau septīto vasaru Valmieras Pilsdrupu estrādē valmierieši un pilsētas viesi varēs apmeklēt brīvdabas teātra izrādes. Šovasar ciklā "Vasaras vakari teātru spēlēs” norisināsies četras amatierteātru iestudētas izrādes un improvizācijas vakars, informēts Valmieras pilsētas pašvaldības mājas lapā.

22.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts proves uzraudzību", kas dos iespēju dārgmetālu izstrādājumus nākamgad zīmogot ar īpašu atšķirības zīmi – Latvijas Republikas simtgades grafisko simbolu.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien vairāki kultūras dižgari saņems apbalvojumu par ilggadējo ieguldījumu Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā, informēja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ginta Bormane.

2015.gadā sievietes biežāk apmeklēja izrādes un uzvedumus, bet vīrieši - sporta pasākumus. Izrādes un uzvedumus pēdējā gada laikā kaut reizi bija apmeklējuši 56,3 % sieviešu un 47,4 % vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Bieži vien kļūdaini izskan, ka kultūras joma ir pārfinansēta vai ka tai tiktu piešķirts proporcionāli lielāks finansējums nekā citās Eiropas Savienības valstīs, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Rīdzinieki kultūras infrastruktūras apmierinātības ziņā ierindojas 9. vietā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības galvaspilsētām, vēsta "Eurostat". 87 procentu rīdzinieku ir apmierināti ar koncertzāļu, bibliotēku, teātru un muzeju pieejamību savā pilsētā. Šis rādītājs ir audzis par 3 procentiem kopš 2012. gada.

Arī grāmatvežus reizēm interesē kultūra, sevišķi, kad runa ir par nodokļu iekasēšanu. No Finanšu ministrijas jau ilgāku laiku strāvo idejas par lielāka maksājumu sloga uzlikšanu kultūras nozarei, tostarp pārdefinējot pašu kultūras jēdzienu.

Šā gada beigās dienasgaismu beidzot ieraudzīs nemateriālās kultūras mantojuma likums, kuru tika nolemts izstrādāt jau 2008. gadā. Tā uzdevums – nodrošināt Latvijas garamantu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Lai tās nebūtu tikai abstraktas frāzes, sarakstā tiks apkopoti visi tie elementi (gan zināšanas, gan prasmes), kas veido mūsu tradicionālās kultūras telpu. Par konkrēta finansējuma piešķiršanu šā mantojuma pastāvēšanas nodrošināšanai gan šajā likumā nekas nav teikts.

Pēc pēdējiem Kultūras ministrijas aprēķiniem, kultūrizglītības pedagogu algu palielinājumam šogad būtu vajadzīgi papildus 4 512 954 eiro, aģentūrai LETA pauda kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Baiba Kauliņa.

Pagājusī nedēļa vainagojusies ar diviem jaunumiem, kas ļauj uzgavilēt welcomistu pretiniekiem, skaļi saucot – mēs jau zinājām, ka tā būs! Vispirms jau bijušais Latvijas islāma kultūras vadītājs Vladimirs Petrovs publiski apstiprināja savu augsto kultūras izpratni, vicinot automātu, apsveicot džihādistu uzbrukumu Francijai un slavinot džihādu. Tad vēl arī ārprātīgais gadījums Maskavā, ko mediji, ja pamanījāt, nebūt nepataisa par tik sensacionālu jaunumu kā noslīkušā puisīša fotogrāfija, ar garīgi slimo džihādistu aukli un nogriezto meitenītes galvu. Es ceru, ka pēc šīs dīžāšanās internetā, ja tā nav safabricēta montāža, pret Vladimiru Petrovu tiks ierosināta krimināllieta, kas nekad nebeigsies noilguma dēļ. Gribu redzēt, vai šāds paziņojums sekos. Kamēr tā nav, galvenais tagad pašiem būtu neieslīgt paranoidālā aizdomīgumā pret katru, kas neizskatās gluži tāpat kā mēs, un neļauties feisbuka manipulatoriem.

Gada pirmais mēnesis, kas, šķiet, nupat tikai sākās, pēc dažām dienām būs cauri. Laiks atskatīties uz janvāra pēdējo nedēļu, kas aizvadīta plūdu draudos starp slapja sniega pļekām, peļķēm un apledojušām ietvēm. Līvānu mērs dabūjis smadzeņu satricinājumu Rīgā, krītot uz apledojuša trotuāra, bet cik ierindas pilsoņi lauzuši kaulus vai citādi apskādējušies visā Latvijā – par to statistika pagaidām klusē. Tas tomēr ir interesanti, kāpēc ziema mūs allaž pārsteidz nesagatavotus?

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni panākta vienošanās atlikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem, aģentūrai LETA apliecināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).

Protestējot pret ieceri no 2016.gada janvāra kultūras un izklaides pasākumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā, šorīt plkst.9.30 pie Saeimas norisināsies sapulce "Par atbalstu kultūras pasākumiem!", liecina sociālajā tīklā "Facebook" publicētā informācija.

Svētku laiks mēneša vidū starp Lāčplēša dienu un 18. novembra svinībām ir laba iespēja nokratīt rudens nestās tumsas nomācošo sajūtu. Nekāda liela prieka no izslavētās pulksteņa grozīšanas, pret kuru daļa tautas jau gadiem protestē, nav. Četros vakarā krēslo, deviņos no rīta vēl ir krēsla, bet dienas vidus nereti tik apmācies, ka bez ieslēgtas gaismas neiztikt. Kā šo laiku esam nodzīvojuši?

Ieviešot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 21% apmērā daļai Latvijā notiekošo kultūras pasākumu, tiks panākts tas, ka mazākie pasākumu rīkotāji pārtrauks darbību un tā rezultātā samazināsies kultūras pasākumu skaits, uzskata Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) biedri.

Tā kā Latvijā ierodas daudz ārzemju studentu un skolēnu, kā arī daudzi dodas uz ārzemēm, ir būtiski skaidrot, kādā veidā var līdzpastāvēt atšķirīgu kultūru pārstāvji, pauž Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācību prorektore, bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

«Tik garš mūžs ir likteņa labvēlība un brīnums, ka esmu jau nodzīvojusi turpat 90 gadus. Lai gan – es daudz par to nedomāju,» saka Līvija Akuratere. Nākamnedēļ, 23. septembrī, leģendārā latviešu teātra zinātniece un pedagoģe svinēs 90 gadu jubileju.

Skatīties Viestura Kairiša Uguni un nakti ir piedzīvojums, kura laikā nomainās pretēju iespaidu kārtas – interesanti, garlaicīgi, spēcīgi, plakātiski. Domāt par šo izrādi ir saistošāk nekā to skatīties.

«Katram aktierim pienāk brīdis, kad viņu neredz. Mainās situācijas, režisori, un kādā brīdī tu neesi spējis uzrunāt. Tad ir jāpaiet laikam. Skaisti, ja kas mainās un tu atkal esi vajadzīgs. Un tad tu priecājies un atkal no jauna saproti, ka teātris ir tava vieta. Nav citas. Nu nav!» par sevi saka Nacionāla teātra aktrise Ilze Rudolfa. Pēc ilgāka pārtraukuma viņai ir liela un skaista loma – Eliota Heiza lugas Ceļā uz mājām jauniestudējumā, ko režisējis Dāvis Auškāps. Pirmizrāde sestdien.