Kultūra

Tā kā Latvijā ierodas daudz ārzemju studentu un skolēnu, kā arī daudzi dodas uz ārzemēm, ir būtiski skaidrot, kādā veidā var līdzpastāvēt atšķirīgu kultūru pārstāvji, pauž Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) mācību prorektore, bijusī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

«Tik garš mūžs ir likteņa labvēlība un brīnums, ka esmu jau nodzīvojusi turpat 90 gadus. Lai gan – es daudz par to nedomāju,» saka Līvija Akuratere. Nākamnedēļ, 23. septembrī, leģendārā latviešu teātra zinātniece un pedagoģe svinēs 90 gadu jubileju.

Skatīties Viestura Kairiša Uguni un nakti ir piedzīvojums, kura laikā nomainās pretēju iespaidu kārtas – interesanti, garlaicīgi, spēcīgi, plakātiski. Domāt par šo izrādi ir saistošāk nekā to skatīties.

«Katram aktierim pienāk brīdis, kad viņu neredz. Mainās situācijas, režisori, un kādā brīdī tu neesi spējis uzrunāt. Tad ir jāpaiet laikam. Skaisti, ja kas mainās un tu atkal esi vajadzīgs. Un tad tu priecājies un atkal no jauna saproti, ka teātris ir tava vieta. Nav citas. Nu nav!» par sevi saka Nacionāla teātra aktrise Ilze Rudolfa. Pēc ilgāka pārtraukuma viņai ir liela un skaista loma – Eliota Heiza lugas Ceļā uz mājām jauniestudējumā, ko režisējis Dāvis Auškāps. Pirmizrāde sestdien.

Rīt, 11. septembrī, Dailes teātris jauno sezonu sāk ar Rēzijas Kalniņas monoizrādi Oskars un Rozā dāma. Franču rakstnieka Ērika Emanuela Šmita darbs vēsta par desmit gadus veco Oskaru, kurš zina, ka viņam atlicis dzīvot vairs tikai pāris nedēļas. Par viņu rūpējas dāma rozā kostīmā, kas puikam ierosina spēlēt spēli – katrā dienā izdzīvot desmit savas dzīves gadus, tādējādi nodzīvojot garu, laimīgu, piesātinātu dzīvi. Viņš izaug, kļūst pieaudzis, iemīlas, apprecas, izjūt pusmūža krīzi, noveco. Turklāt vēl katru dienu Oskars raksta vēstules Dievam.

Literatūrzinātniece, folkloriste, 12. Saeimas deputāte (Nacionālā apvienība) Janīna KursītePakule intervijā Neatkarīgajai teic, ka politiskā kultūra valstī būs augsta tad, kad tautsaimniecības kungs un kultūras kungs nevis izrādīs tam otram pārākumu, bet sapratīs, ka abi nevar viens bez otra iztikt.

Šīs nedēļas kultūras dzīves apskats jāsāk ar troksni, ko sacēla ziņa par to, ka viena operas Valentīna izrāde Vācijā maksāšot apmēram pusmiljonu eiro.

Liepājas teātra Hanana, Valmieras teātra Siltumnīca un Doktors Živago – tās ir izrādes, kuras februārī tiks spēlētas pēdējo reizi.

2014. gadā Latvijas filmas izpelnījušās lielu skatītāju interesi kinoteātros – ar šādu iepriecinošu ziņu šonedēļ Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā uzstājās Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma.

«Šī mums, māksliniekiem, bija iespēja pabūt vietās, kur bieži cilvēki nedodas. Atrodoties tur, vērojām, kā tas ietekmē radošo procesu,» saka horeogrāfe Agnese Bordjukova. Viņa kopā ar kolēģi no apvienības Dejas anatomija Elīnu Gaitjukeviču iestudējusi izrādiperformanci Mežonīgā triloģija par kopienām Norvēģijas, Dānijas un Latvijas pierobežu teritorijās.

«Cik nu šai darba procesā esmu varējis viņu iepazīt, domāju, ka esam diezgan atšķirīgi cilvēki. Pat diametrāli pretēji,» saka jaunais aktieris Mārtiņš Upenieks (25). Viņam svētdien pirmizrāde – galvenā loma izrādē par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu Padegs par Padegu, ko iestudējis aktieris un režisors Varis Piņķis.

Te nu viņš atkal aiziet. Jau kuro reizi. Jau kuro gadu. Droši vien, ka aiziet vairāk mūsu prātos, nevis mūžīgajā laika ritumā. Jo tur tādam niecīgam pilienam kā cilvēku izdomātai dienai, mēnesim vai gadam taču nevarētu būt nekādas izšķirīgas nozīmes.

Lauras Grozas-Ķiberes iestudējums 1984 Liepājas teātrī gandrīz divarpus stundu laikā bez starpbrīža audzēja arvien lielāku šausmu sajūtu.

Dienas pēc svētkiem un Zolitūdes piemiņas datuma aizritējušas slapja sniega un dubļu gaisotnē. Tomēr kopš pagājušajām brīvdienām publiski nosauktas un paziņotas nozīmīgas lietas latviešu kultūrai.

Ceļvedis kultūras pasākumos brīvdienās.

Šonedēļ jaunā Saeima oficiāli sākusi darbu. Ja Francijā nesen skandālu izraisīja turienes kultūras ministre Flēra Pelerina, kas apgalvoja, ka pēdējo trīs gadu laikā nav izlasījusi nevienu grāmatu un nepārzinot arī jaunā Nobela prēmijas laureāta Patrika Modiano daiļradi, tad interesanti būtu uzzināt, kādi ir mūsu jauno tautas kalpu lasīšanas paradumi – ja viņiem šāds tikums/netikums vispār piemīt. Saistībā ar Saeimas pirmo sēdi daudz tiek spriests par deputāta Jura Viļuma latgaliešu valodā doto zvērestu. Man nav nekas pret latgaliešu valodu, tikai es ceru, ka latgalieši tiks galā arī ar to situāciju, kad aiz viena sparīga latgalieša muguras rociņas dažkārt priecīgi berzē divi Krievijas 5. kolonas aktīvisti, kuru plāns ir vienkāršs un saprotams – līdz ar latgaliešu valodu baltā zirgā uzcelt arī krievu valodu.

«Man šķiet valdzinoši, ka skatiens, kas nav taustāms, gleznošanas procesā piedzīvo materializēšanās procesu, kļūstot par fizisku, ķermenisku objektu,» domā māksliniece Vineta Kaulača, kurai rīt izstādes Skatiena attālums atklāšana galerijā Māksla XO.

Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.

Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.

Šo sestdien, 12.jūlijā no pulksten 20:00 Jūrmalā, Horna dārzā notiks Pasaules koru olimpiādes draudzības koncerts. Koncertā piedalīsies Jūrmalas apvienotais koris diriģentes Ināras Freimanes vadībā, kā arī viesi - Tukuma sieviešu koris, "Rosarte Children's Choir" no Grieķijas, Somijas dziedātāji no kora "KYN" un "New Taipei City Junior Choir" no Ķīnas Republikas salas Taivānas.