Krima

Krievijas varasiestādes okupētajā Ukrainas Krimā trešdien veikušas kratīšanu musulmaņu tatāru mājās un aizturējušas vismaz 20 cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par piederību aizliegtai islāmistu organizācijai.

Lai atzīmētu piecus gadus, kas aprit kopš Krievija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu, okupētajā pussalā pirmdien ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Kremļa saimnieks piedalās svinību pasākumos, arī Balaklavas elektrostacijas atklāšanas ceremonijā Sevastopolē. Krievijai līdz šim ar grūtībām izdevies nodrošināt elektroapgādi okupētajā pussalā. "Šodien mēs speram vēl vienu soli Krimas pussalas, kā arī visas Krievijas Federācijas enerģētikas drošības stiprināšanā, reģiona ekonomikas attīstības un infrastruktūras attīstības labā," ceremonijā sacīja Putins.

Reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, ASV kopā ar Eiropas Savienību (ES) un Kanādu piektdien izsludinājušas jaunas sankcijas pret vairāk nekā desmit krievu amatpersonām un uzņēmumiem.

Krimas pussalā notiek svinības – aprit pieci gadi kopš referenduma par pievienošanos Krievijai.

Baltijas valstīs trīs gadu laikā ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka galvenā vaininiece Krievijas-Ukrainas konfliktā, kas sākās 2014.gadā, ir Krievija, secināts pētījumā "Baltijas sabiedrību polarizācijas potenciāls".

16. martā aprit pieci gadi kopš tā dēvētā referenduma Krimā. Starptautiskā sabiedrība balsojumu Ukrainas teritorijā ar Krievijas militārpersonu klātbūtni un aktīvu dalību atzinusi par pretlikumīgu un spēkā neesošu. Ar Krimas aneksiju Krievija izrādījusi klaju necieņu pret starptautisko tiesību principiem, radot draudus Eiropas drošībai.

Ja Rietumi neko nedarīs Krimas aneksijas lietā, par nākamo var kļūt Odesa, konferencē Prāgā brīdināja bijušais ASV spēku Eiropā virspavēlnieks ģenerālis Bens Hodžess, vēsta Čehijas telekanāls ČTK.

ASV trešdien apstiprināja, ka saglabās sankcijas pret Krieviju, līdz tā "atdos kontroli pār Krimu Ukrainai".

Krievija infrastruktūras attīstībā okupētajā Krimā investēs aptuveni 310 miljardus rubļu (4,1 miljardus eiro), pirmdien paziņojis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Ukrainas kuteru apšaude un sagrābšana neitrālajos ūdeņos, jūrnieku aizvešana gūstā uz Maskavu, kravas kuģu satiksmes traucēšana Azovas jūrā – kārtējā agresija liek jautāt: bet ko par to domā paši Krimas iedzīvotāji?

Krievija līdz gada beigām plāno okupētajā Krimā izvietot vēl vienu pretgaisa aizsardzības zenītraķešu "S-400" divizionu, trešdien vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Drošības policija (DP) sākusi pārbaudi par Rīgas domes sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) un ASV sankciju sarakstos iekļauto uzņēmumu "Giprostrojmost".

Krievija īsteno mērķtiecīgu anektētās Krimas demogrāfiskā sastāva izmaiņas politiku un šim nolūkam uz okupētajām teritorijām pārvietojusi 108 000 Krievijas pilsoņu, paziņojis Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Volodimirs Jeļčenko.

Krievijas televīzijas kanālā ''Rosija 1'' tiešraidē notikusi intervija ar Krimas slaktiņā bojāgājušo, tādejādi izsaucot sašutumu - kā tas iespējams?!

Drošības policija (DP) izvērtē plašsaziņas līdzekļos aprakstīto gadījumu par kāda Latvijas pāra atvērtu restorānu Krievijas okupētajā Krimas pussalā.

Jau ziņots, ka trešdien arodskolā Kerčā, Krievijas okupētajā Krimā, sprādzienā un apšaudē dzīvību zaudēja 21 cilvēks. Slaktiņu sarīkojis 18 gadus vecs skolas audzēknis. Krievijas izmeklētāji un okupētās pussalas iedzīvotāji cenšas izprast, kādi bijuši slepkavas motīvi un kā viņš spējis sarīkot šāda mēroga slaktiņu. Uzbrucēja Vladislava Rosļakova bijusī draudzene telekanālam RT ceturtdien skaidroja, ka puisis vēlējies atriebties par skolā pieredzēto ņirgāšanos.

Jau ziņots, ka trešdien arodskolā Kerčā, Krievijas okupētajā Krimā, sprādzienā un apšaudē dzīvību zaudēja 21 cilvēks. Slaktiņu sarīkojis 18 gadus vecs skolas audzēknis. Notikušais radījis sašutumu un sēras visa Krimā un Krievijā. Par traģēdiju sociālajā tīklā “Instagram” raksta arī Krievijas humorists Maksims Galkins.

Jaunietis, kurš trešdien arodskolā Kerčā Krievijas okupētajā Krimā sarīkojis slaktiņu, nogalinot vismaz 20 cilvēkus, un tad izdarījis pašnāvību, runājis par atriebību skolā pieredzētās ņirgāšanās dēļ, Krievijas medijiem ceturtdien pastāstīja viņa bijusī draudzene.

Varasiestādes Krievijas okupētajā Krimā meklē līdzzinātāju uzbrucējam, kurš trešdien Kerčas arodskolā sarīkoja slaktiņu, nogalinot 19 un ievainojot vairāk nekā 50 cilvēkus, ceturtdien pavēstīja amatpersona. Sākotnēji tika uzskatīts, ka 18 gadus vecais audzēknis slaktiņu, kurā upuriem tika uzbrukts, raidot lodes un detonējot spridzekli, sarīkojis viens. Okupācijas varasiestādes nav paskaidrojušas, kas bijis slaktiņa motīvs. Skolotāji un studiju biedri uzbrucēju raksturojuši kā kautrīgu cilvēku, kuram bijis maz draugu. Okupantu ieceltais Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs Krievijas ziņu aģentūrām ceturtdien sacīja, ka uzbrucējam, kurš esot identificēts kā Vjačeslavs Rosļakovs, iespējams, bijis līdzzinātājs. "Svarīgākais ir atrast, kas viņu apmācīja šī nozieguma īstenošanai," sacīja Aksjonovs. "Viņš darbojās viens, mēs to zinām. Bet šis nelietis nevarēja šo uzbrukumu sagatavot pats uz savu roku. Tā uzskatu es un mani kolēģi." Vairums nogalināto miruši no šautām brūcēm. Upuri, kas nonākuši slimnīcās, guvuši savainojumus, eksplodējot ar šrapneļiem pildītam spridzeklim. Kopš Krimas okupācijas Krievijas varasiestādes vairākkārt brīdinājušas par terorisma draudiem, ko it kā rada kādi konkrēti neidentificēti ukraiņu nacionālisti, kā arī okupētās Ukrainas pussalas pamatiedzīvotāji - Krimas tatāri. Kaut arī pretestība okupācijas varai tiek izrādīta, rīkojot demonstrācijas, tomēr vardarbīgās aktivitātēs Krimā šīs iedzīvotāju grupas nav iesaistījušās. Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.