Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
Polija nevilcināsies notriekt objektus, kas pārkāpj tās gaisa telpu un rada draudus, bet būs piesardzīgāka situācijās, kas nav tik skaidras, pirmdien paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Pēc trāpījuma Ukrainas Ministru kabineta ēkai valdības kvartālā karš Ukrainā ir iegājis posmā, kur zaudētājs nebūs tas, kuram ir mazāk ieroču vai naudas, bet tas, kuram pirmajam uzdos nervi, TV24 savu viedokli pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Polijas armijas ģenerālštābs nesen paziņoja par NATO misijas "Austrumu sardze", kas tiek īstenota alianses austrumu flanga nostiprināšanai, reaģējot uz notikušo Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā, faktisko uzsākšanu.
Šonedēļ, kad Polija piedzīvoja Krievijas dronu uzlidojumu, dienasgaismā ir izvilkts 2023. gada Drošības padomes sēdes video, kurā Putins atgādina, ka daļu Polijas teritorijas savulaik Staļins Polijai uzdāvināja.
Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars, šādu vērtējumu ierakstā sociālajos tīklos paudis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot Krievijas dronu ielidošanu Polijā un agresora iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu.
Pēc dronu ielidošanas Polijā, kas sekoja mazāka apmēra līdzīgiem gadījumiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī Rumānijā, NATO izveidoja "Austrumu sardzi". Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") intervijā aģentūrai LETA saka, ka paralēli notiek vairākas aktivitātes un bez "Austrumu sardzes" turpinās Baltijas gaisa patrulēšanas misija pastiprinātā formā, kā arī Baltijas valstis turpina iestāties par to, ka ir jābūt gaisa aizsardzības misijai tieši Baltijas gaisa telpā.
Lauku mājai netālu no Vlodavas naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, visticamāk, trāpīja raķete, ko izšāva Rietumu iznīcinātājs, ceturtdien paziņojis Polijas izlūkdienests.
Dronu iebrukums Polijas gaisa telpā ir Ukrainas provokācija, aiz kuras stāv Lielbritānijas specdienesti. Tāds bija viens no galvenajiem aizvadītās nedēļas Kremļa propagandas vēstījumiem, runājot par Krievijas dronu iebrukumu Polijas gaisa telpā naktī no 9. uz 10.septembri.
Vairāki poļu mediji, tostarp "Rzeczpospolita", vēsta, ka Polijā, Ļubļinas apgabalā, kādā mājā trāpīja nevis Krievijas drons, bet raķete, kas raidīta no Polijas F-16 lidmašīnas, kas mēģināja notriekt Polijā ielidojušos dronus.
“Paga, veči! Tad jūs netiekat ar tiem finiera gabaliem galā? Jums vajag Amerikas karaspēku?” tā TV24 savu viedokli par Krievijas dronu ielidošanu Polijā pauda politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis.
Lielbritānijas iznīcinātāji pievienosies NATO misijai virs Polijas, lai palīdzētu aizsargāt alianses austrumu flangu pret Krievijas draudiem, pirmdien paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Pārkāpjot NATO gaisa telpu, trešdienas rītā, 10. septembrī, Polijā ielidoja vairāki Krievijas droni. Vairums tika notriekti, bet agresora iebrukums ir likumsakarīgs, vērtējot Krievijas dronu uzbrukumu intensitāti Ukrainā. Ielidošana nebija nejauša, tā bija Maskavas militāristu provokācija: ko iesāks NATO dalībvalsts?
Latvijas amatpersonām ir jāsniedz konkrētāka informācija par to, ko sabiedrībai darīt Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad" laikā, uzskata Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Kamēr Rietumi neveic tiešas pretdarbības, Krievija jūtas pārāka un izmanto gaisa telpas pārkāpumus, lai testētu NATO procedūras un spējas, LTV1 savu viedokli pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns. Viņš atzina, ka militāro mācību “Zapad” fonā arī pie mums varētu notikt dažādas provokācijas uz robežām, kritiskajā infrastruktūrā vai informācijas un kibertelpā.