Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons uzskata, ka aiz neidentificēto dronu lidojumiem virs vairākām lidostām pirms Eiropas Savienības (ES) samita Kopenhāgenā, visticamāk, stāv Krievija.
“Mēs nevaram pilnībā aizzīmogot gaisa telpu un pielikt patruļkuģi pie katra jūras kritiskās infrastruktūras kabeļa, bet pati klātbūtne ir ļoti svarīga,” intervijā “Neatkarīgajai” par incidentiem ar Krievijas droniem teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Pēc nevēlamu bezpilota lidaparātu ielaušanās Dānijas gaisa telpā NATO ir pastiprinājusi modrību Baltijas jūrā, naktī no sestdienas uz svētdienu preses konferencē paziņoja alianses pārstāvis Martins O’Donels.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņojis, ka naktī uz 10. septembri Polijas virzienā esot lidojuši 92 krievu lidroboti, taču ukraiņi lielāko daļu no tiem notriekuši.
“Pašreizējā situācijā Latvijai briesmas nedraud. Bet provokācijas, ja mēs skatāmies uz dronu ielidošanu Polijā un Rumānijā, turpināsies,” intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” sacīja juriste, pasniedzēja, bijusī Satversmes tiesas tiesnese un politiķe, Augstākās padomes un vairāku Saeimu deputāte Ilma Čepāne.
51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.
Daži “Trampa cilvēki” uzskata, ka Baltijas valstis ir pārāk agresīvas pret Putinu. Tomēr visi zina, ka alianse ir aicināta aizstāvēt visas NATO valstis, kurām tiek uzbrukts. Igaunijā Tapas gaisa spēku bāzē ir izvietota NATO kaujas grupa un vietējie karavīri. Interesanti, ka vārds "tapa" no igauņu valodas tulkojumā nozīmē "nogalināt", vēsta “Financial Times”. Padomju laikos tur arī atradās militārā bāze.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ANO samita kuluāros, sacīja, ka NATO valstīm būtu jānotriec Krievijas lidmašīnas, kas pārkāpj to gaisa telpu.
Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
Polija nevilcināsies notriekt objektus, kas pārkāpj tās gaisa telpu un rada draudus, bet būs piesardzīgāka situācijās, kas nav tik skaidras, pirmdien paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Pēc trāpījuma Ukrainas Ministru kabineta ēkai valdības kvartālā karš Ukrainā ir iegājis posmā, kur zaudētājs nebūs tas, kuram ir mazāk ieroču vai naudas, bet tas, kuram pirmajam uzdos nervi, TV24 savu viedokli pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Polijas armijas ģenerālštābs nesen paziņoja par NATO misijas "Austrumu sardze", kas tiek īstenota alianses austrumu flanga nostiprināšanai, reaģējot uz notikušo Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā, faktisko uzsākšanu.
Šonedēļ, kad Polija piedzīvoja Krievijas dronu uzlidojumu, dienasgaismā ir izvilkts 2023. gada Drošības padomes sēdes video, kurā Putins atgādina, ka daļu Polijas teritorijas savulaik Staļins Polijai uzdāvināja.
Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars, šādu vērtējumu ierakstā sociālajos tīklos paudis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot Krievijas dronu ielidošanu Polijā un agresora iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu.