Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņojis, ka naktī uz 10. septembri Polijas virzienā esot lidojuši 92 krievu lidroboti, taču ukraiņi lielāko daļu no tiem notriekuši.
“Pašreizējā situācijā Latvijai briesmas nedraud. Bet provokācijas, ja mēs skatāmies uz dronu ielidošanu Polijā un Rumānijā, turpināsies,” intervijā Latvijas Radio raidījumam “Krustpunktā” sacīja juriste, pasniedzēja, bijusī Satversmes tiesas tiesnese un politiķe, Augstākās padomes un vairāku Saeimu deputāte Ilma Čepāne.
51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.
Daži “Trampa cilvēki” uzskata, ka Baltijas valstis ir pārāk agresīvas pret Putinu. Tomēr visi zina, ka alianse ir aicināta aizstāvēt visas NATO valstis, kurām tiek uzbrukts. Igaunijā Tapas gaisa spēku bāzē ir izvietota NATO kaujas grupa un vietējie karavīri. Interesanti, ka vārds "tapa" no igauņu valodas tulkojumā nozīmē "nogalināt", vēsta “Financial Times”. Padomju laikos tur arī atradās militārā bāze.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ANO samita kuluāros, sacīja, ka NATO valstīm būtu jānotriec Krievijas lidmašīnas, kas pārkāpj to gaisa telpu.
Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
Polija nevilcināsies notriekt objektus, kas pārkāpj tās gaisa telpu un rada draudus, bet būs piesardzīgāka situācijās, kas nav tik skaidras, pirmdien paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Pēc trāpījuma Ukrainas Ministru kabineta ēkai valdības kvartālā karš Ukrainā ir iegājis posmā, kur zaudētājs nebūs tas, kuram ir mazāk ieroču vai naudas, bet tas, kuram pirmajam uzdos nervi, TV24 savu viedokli pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Polijas armijas ģenerālštābs nesen paziņoja par NATO misijas "Austrumu sardze", kas tiek īstenota alianses austrumu flanga nostiprināšanai, reaģējot uz notikušo Krievijas dronu ielidošanu Polijas gaisa telpā, faktisko uzsākšanu.
Šonedēļ, kad Polija piedzīvoja Krievijas dronu uzlidojumu, dienasgaismā ir izvilkts 2023. gada Drošības padomes sēdes video, kurā Putins atgādina, ka daļu Polijas teritorijas savulaik Staļins Polijai uzdāvināja.
Kremlis apstāsies tad, kad būs pretspars, šādu vērtējumu ierakstā sociālajos tīklos paudis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot Krievijas dronu ielidošanu Polijā un agresora iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu.
Pēc dronu ielidošanas Polijā, kas sekoja mazāka apmēra līdzīgiem gadījumiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī Rumānijā, NATO izveidoja "Austrumu sardzi". Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") intervijā aģentūrai LETA saka, ka paralēli notiek vairākas aktivitātes un bez "Austrumu sardzes" turpinās Baltijas gaisa patrulēšanas misija pastiprinātā formā, kā arī Baltijas valstis turpina iestāties par to, ka ir jābūt gaisa aizsardzības misijai tieši Baltijas gaisa telpā.
Lauku mājai netālu no Vlodavas naktī, kad Polijas gaisa telpā ielauzās Krievijas droni, visticamāk, trāpīja raķete, ko izšāva Rietumu iznīcinātājs, ceturtdien paziņojis Polijas izlūkdienests.