Jo ilgāk ukraiņi pretosies, jo vairāk mēs slepkavosim civiliedzīvotājus – aptuveni tāda bija Krievijas ārlietu ministra doma, ko viņš pauda preses konferencē pēc barbariskā terorakta Kremenčugā, kur tika noslepkavots vēl nezināms skaits Ukrainas civiliedzīvotāju. Vairs nevar saprast, kurš no Kremļa melīgajiem purniem šobrīd ir pretīgākais. Taču skaidrs ir viens: Krievija ir izteikti fašistiska valsts, un šim nepieciešamajam atzinumam ir pierādījumi un konsekvences.
Ekonomikas ministrija (EM) rosina no augusta apturēt 2006.gadā noslēgto Latvijas un Krievijas valdību vienošanos par ekonomisko sadarbību, liecina EM saskaņošanai iesniegtais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts.
NATO valstu līderi samitā Madridē trešdien gatavojas atzīt Krieviju par tiešu draudu alianses drošībai, trešdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Otrajā dienā pēc uzbrukuma tirdzniecības centram "Amstor" Kremenčukā, kur atradās simtiem cilvēku, Krievijas Aizsardzības ministrija nāca klajā ar savu safabricēto versiju, ziņo "Pravda".
Militārais analītiķis, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs kanāla TV24 Speciālizlaidumā komentēja Igaunijas ziņoto, ka Krievija imitējusi tai uzbrukumu.
Lietuvas parlaments otrdien pieņēmis likuma grozījumus, ar kuriem valstī tiek aizliegts Krievijas dabasgāzes imports, izņemot gāzes tranzītu Lietuvas teritorijā uz Kaļiņingradas apgabalu.
Starptautiskā reitingu aģentūra "Moody's" apstiprinājusi, ka Krievija pirmo reizi vairāk nekā simt gadu laikā ir nonākusi ārējā parāda defoltā pēc tam, kad tās obligāciju turētāji nav saņēmuši procentu maksājumus 100 miljonu ASV dolāru (95 miljoni eiro) apmērā.
Lai arī bieži izskan, ka Krievija rada draudus Suvalku koridoram, realitātē tieši Krievijai būtu jāuztraucas par Kaļiņingradas apgabala drošību, jo "pēc būtības šis anklāvs nav nosargājams un ir Krievijas Ahilleja papēdis", šādu viedokli intervijā "Dienai" paudis Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadošais eksperts Jānis Karlsbergs.
Patlaban Krievija, visticamāk, nav gatava un pietiekami spēcīga, lai varētu nopietni apdraudēt NATO dalībvalstis, pirms 29.jūnijā un 30.jūnijā gaidāmā NATO samita Madridē aģentūrai LETA norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
G7 valstis samitā Vācijā virzās uz priekšu sarunās par cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un jaunām sankcijām Krievijas aizsardzības nozarei, paziņojusi augsta ranga ASV amatpersona.
Krievija nonākusi tehniskā defolta stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru (95 miljoni eiro) apmērā, vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels svētdien nosodīja Krievijas "bada spēles", pavēstot, ka Kremlis ir "vienīgais atbildīgais par globālo pārtikas krīzi, kas izraisījusi ciešanas nabadzīgākajās valstīs un mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem".
ASV prezidents Džo Baidens svētdien uzslavēja Vācijas kancleru Olafu Šolcu par viņa vadību pēc Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu un aicināja Rietumus palikt vienotiem.
G7 valstis aizliegs Krievijas zelta eksportu, cenšoties neļaut oligarhiem iegādāties dārgmetālu, lai izvairītos no sankcijām pret Maskavu, svētdien paziņoja Lielbritānija un ASV.
Krievijas karaspēks pēc Severodoneckas ieņemšanas koncentrējis savus spēkus uz līdzās esošās Lisičanskas ieņemšanu, ziņo Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
2022. gada Eirovīzijas uzvarētāji, ukraiņu grupa "Kalush Orchestra" ir satraukta par lēmumu atteikt Ukrainai rīkot Eirovīziju 2023. gadā, ziņo "Focus".
Ukrainai pēc Krievijas izvērstā kara beigām būs nepieciešama vismaz desmitgade savas zemes un teritoriālo ūdeņu attīrīšanai no mīnām un spridzekļiem, paziņojis Ukrainas valsts ārkārtas dienesta pārstāvis Oleksandrs Horunžijs.