Dienu pirms Malaizijas lidmašīnas notriekšanas ASV valdība būtiski paplašināja sankciju apmērus pret Krieviju. Neilgi pēc tam ES arī paplašināja sankcijas, vēršot tās pret uzņēmumiem un personām, kas saistītas ar Krievijas prezidentu. ES, ASV un arī Latvijas sabiedrību vairākumam nav pieņemama Krievijas īstenotā Krimas aneksija, kā arī militārs atbalsts vienai no karojošām pusēm Ukrainas pilsoņu karā.
ASV risina sarunas ar Āzijas valstu valdībām, lai tās pievienotos ASV un Eiropas pret Krieviju noteiktajām sankcijām, trešdien paziņoja augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona.
Naktī uz trešdienu Ukrainas austrumos prokrieviskie kaujinieki turpinājuši intensīvu valdības bruņoto spēku apšaudi, taču armijai kritušo nav, ziņo organizācijas "Informatīvā pretestība" koordinators Dmitro Timčuks.
ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka Savienotās Valstis pievienojas Eiropas Savienībai (ES) un izsludina papildus sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm.
Krievijas pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieces Nadežda Tolokoņņikova un Marija Aļohina iesūdzējušas tiesā Krievijas valdību par ieslodzījuma apstākļiem un tiesas procesu, apgalvojot, kas tas bijis pielīdzināms spīdzināšanai.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki otrdien apstiprinājuši ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, cerot apturēt Maskavas agresiju pret Ukrainu, vēsta diplomāti.
Daļa kaujinieku rindās karojošo ukraiņu gatavojas ar savām ģimenēm izbraukt no pretterorisma operācijas zonas uz Krieviju, paziņojis organizācijas "Informatīvā pretestība" koordinators Dmitro Timčuks.
«Drīz jūs te neviens pat par apkopējiem neņems,» triviāla pludmales konflikta rezultātā man sejā krieviski iešņāca kāda būtne, pārskaitusies par to, ka saziņā ar viņu negrasos pāriet uz krievu valodu. Tomēr uz mirkli pārgāju, mūsu «sarunu» pabeidzot ar vārdiem: «Krim naš!»* Piektās kolonnas cīnītāja aizgāja, klaigādama par latviešu iedzimto bezkaunību un pasaules procesu neizprašanu, kaut gan viņai vajadzēja priecāties par manu «solidarizēšanos» Krimas jautājumā...
Krievijas prezidents Vladimirs Putins visā Ukrainas kampaņas laikā vazā aiz deguna rietumvalstis un piekopj apsteidzošu stratēģiju, uzskata viņa bijušais padomnieks Andrejs Illarionovs, pašreizējais ASV Katona institūta analītiķis, kas ieradies Viļņā, lai piedalītos Lietuvas Seimā notiekošā diskusijā par modernā hibrīdkara formām.
Eiropas Savienības (ES) diplomāti pirmdien gatavojas izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto projektu par sankciju "trešās fāzes" noteikšanu Krievijai, kas Maskavai varētu nozīmēt miljardiem eiro lielus zaudējumus.
Ukrainas armija pirmdien valsts austrumos turpina uzbrukumu vairākām krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bruņoto bandu kontrolētajām pilsētām, kas atrodas ap notriektās Malaizijas lidmašīnas katastrofas vietu, paziņojusi armija.
Ukrainas kara lidmašīnas svētdien bombardējušas Maskavas atbalstīto bruņoto bandu pozīcijas, iznīcinot viņu bruņutehniku un dzīvo spēku, pirmdien paziņojuši Ukrainas pretterorisma bruņotie spēki.
Trešdien, 30.jūlijā, pieteikti divi piketi, kuru mērķis būs pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību problēmām, kas saistītas ar bērnu izņemšanu no ģimenēm ārzemēs, nacionālboļševiku aktīvists Beness Aijo.
Baltijas valstis ir iespējams militāri okupēt, bet to pārvaldīšana prasītu vairāk bruņotos spēkus, nekā Krievijas Federācijai šobrīd ir pieejami, šodien diskusijā Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" atzina bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Skandalozā Krievijas politiķa Vladimira Žirinovska vadītās Liberāldemokrātiskās partijas (KLDP) frakcijas deputāti vēlas savai propagandai izmantot franču aktierus Žerāru Depardjē un Pjēru Rišāru, vēsta laikraksts Izvestija.
Otrdien pirmo reizi Krievijas jauno laiku vēsturē notika iepriekš anonsēta Nacionālās drošības padomes sēde. Pirmo reizi, jo agrāk par līdzīgu sēžu noturēšanu un to rezultātiem paziņoja tikai vēlāk.
Eiropas Savienības (ES) to personu un organizāciju sarakstā, pret kurām vērstas sankcijas par viņu lomu Krievijas agresijā pret Ukrainu, iekļauti vēl 15 Ukrainas un Krievijas pilsoņi, kā arī 18 organizācijas, ceturtdien pavēstīja avoti ES.
Atceros 2000. gada augustu, kad Barenca jūrā pēc torpēdu sprādziena nogrima krievu zemūdene Kursk. Toreiz nebija nekādu iespēju uzzināt ko vairāk par traģēdijas apmēriem, par cilvēkiem, kas tajā gājuši bojā, jo nebija tūdaļ reaģējošo sociālo tīklu, – varējām izmantot tikai televizorā un radio skanošās ziņas.