Cepurītis: Krievija "rok bedres" starp NATO dalībvalstīm
Krievija mēģina "rakt bedres" starp NATO dalībvalstīm, tādējādi šūpojot situāciju, šodien pētījuma "Slēpties acu priekšā: Putina karš Ukrainā" prezentācijas pasākumā sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Pētījumu veikusi starptautisko attiecību domnīca "Atlantic Council". Tā autori norāda, ka, lai spētu atvairīt turpmāku Krievijas agresiju, Rietumu līderiem nepieciešams skaidri runāt par Krievijas karu Ukrainā un Kremļa kontroli pār īstenoto karadarbību.
Pētījumā, izmantojot inovatīvas pētnieciskās žurnālistikas metodes un publiskos informācijas avotus, parādītas klajas nesakritības Krievijas oficiālajā pozīcijā, kas joprojām noliedz Krievijas bruņoto spēku klātbūtni Ukrainā un tiešu iesaisti konfliktā, jo īpaši Donbasa reģionā.
Pētnieku izmantotie satelīta attēli apliecina Krievijas karaspēka vienību pārvietošanos un militāro nometņu izvietošanu tiešā Ukrainas pierobežā, kas kalpo par sākuma posmu Krievijas karam Ukrainā.
Kā norāda pētījuma autori, šīs nometnes tika izmantotas, lai caur tām separātistiem piegādātu bruņojumu no Krievijas un nodrošinātu Krievijas karavīru nonākšanu Ukrainā. Šiem karavīriem ir pavēlēts slēpt savu identitāti, lai netraucēti dotos pāri robežai un iesaistītos separātistu rindās.
Galveno ofensīvu laikā Krievijas militārās vienības, kas atradušās Ukrainas teritorijā, rīkojušās artilērijas piesegā, kas atradās Krievijas teritorijā, to apliecinot vairāku informācijas avotu apvienojums - satelītu attēli, lādiņu sprādzienu krāteru analīze, kā arī cita publiski pieejamā informācija.
Līdz ar to ir ļoti svarīgi sabiedrībai nodot skaidru, pārbaudītu un iespējami objektīvu informāciju, uzsvēra pētnieki. Pretējā gadījumā tiktu stiprināti Krievijas prezidenta Vladimira Putina mēģinājumi slēpt Krievijas iesaisti konfliktā, norādīts pētījumā.
Rietumiem jāapzinās, ka Putins ir izmantojis visus "iemidzinošos" gājienus, lai Minskas pamiera aizsegā turpinātu stiprināt Krievijas un Krievijas atbalstīto spēku pozīcijas Ukrainā.
Runājot par Latviju un Baltijas valstīm, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Cepurītis uzsvēra, ka Latvijai ir jāstiprina sadarbība ar NATO un jāpievērš lielāka uzmanība savu robežu drošībai. "Ukraina parādīja, ka robežām jāpievērš ļoti liela uzmanība, tāpat ceļot valsts armijas un bruņoto spēku kapacitāti," norādīja pētnieks.
"Krievija ir kara stāvoklī ar Ukrainu, bet Putins (Krievijas prezidents Vladimirs Putins) turpina to noliegt, bet pierādījumi ir pārliecinoši par krievu dalību Austrumukrainas konfliktā," sacīja pētnieks.