Augsta ranga Krievijas amatpersona piektdien noraidīja ideju par ANO tribunāla izveidošanu, lai tiesātu tos, kas ir vainojami Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā virs Austrumukrainas.
"Mēs esam pret to," sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Genādijs Gatilovs. "Mēs uzskatām, ka tā [ideja] ir nelaikā izteikta un kontrproduktīva."
Pirms tālāku soļu speršanas ir jāpabeidz pašreizējā izmeklēšana, norādīja amatpersona.
"Tagad mums ir jāgaida līdz izmeklēšanas beigām, nevis jāpieņem sasteigtas rezolūcijas par tribunāla izveidošanu," viņš sacīja, piebilstot, ka "jautājums ir ļoti sensitīvs un nopietns un tas ir rūpīgi jāizpēta".
Paredzēts, ka Nīderlandes veiktās izmeklēšanas rezultāti tiks publiskoti oktobrī.
Kā ziņots, pagājušā gada 17.jūlijā virs teritorijas Ukrainas austrumos, ko kontrolē Krievijas atbalstītās teroristu bandas, tika notriekta Malaizijas lidmašīna "Boing 777", nogalinot visus aviolainerī esošos 298 cilvēkus, tostarp 193 Nīderlandes pilsoņus.
Rietumi un Kijeva uzskata, ka Malaizijas lidmašīnu notriekuši Krievijas apbruņotie teroristi, raidot raķeti no zenītartilērijas kompleksa "Buk", kuru tiem piegādājusi Maskava.
Jau uzreiz pēc lidmašīnas notriekšanas Rietumu medijos izskanēja arī versijas, ka liktenīgo raķeti izšāvuši pašas Krievijas karavīri, kas atradušies Ukrainas teritorijā vai arī Krievijas teritorijā līdzās Ukrainas robežai.
Nīderlande, Malaizija un vēl trīs valstis vēlas, lai pērn jūlijā notikušo lidmašīnas notriekšanu izmeklētu ANO tribunāls.
Ziņu aģentūra "Reuters" norāda, ka Maskava, domājams, atteiksies sadarboties ar tribunālu, ja tas atradīsies Nīderlandes jurisdikcijā. Taču, ja tribunāla veidošana tiks ierosināta ANO Drošības padomē, Krievijai nāksies ar to sadarboties vai arī izmantot savas veto tiesības, kas tikai dos papildu pamatu apsūdzībām pret Maskavu par tiešu līdzdalību šajā noziegumā.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.