ASV izlūkdienestu amatpersonas ir konstatējušas, ka Krievija plāno iespējamu militāru ofensīvu pret Ukrainu, kas varētu sākties 2022.gada sākumā un kurā piedalītos 175 000 militārpersonu, piektdien pavēstīja ASV administrācijas amatpersona.
Latvijas iedzīvotāji saskata potenciālu militāro apdraudējumu no Krievijas, tomēr šie draudi netiek uzskatīti par prioritāriem salīdzinājumā ar ekonomiskajiem, sociālajiem vai politiskajiem draudiem, secināts Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā nākušajā monogrāfijā "Latvijas iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere: ietekme uz drošības politikas veidošanu".
Turpinoties spriedzes pieaugumam, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrēšanās pie Ukrainas robežām, Kijeva piektdien brīdinājusi, ka Maskava varētu janvārī sākt liela mēroga uzbrukumu.
Maskavas tiesa opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija līdzgaitniecei Ļubovai Soboļai piespriesto nosacīto sodu aizstājusi ar reālu cietumsodu lietā par iekļūšanu Federālā Drošības dienesta (FDD) līdzstrādnieka Konstantīna Kudrjavceva dzīvoklī, pavēstīja Soboļas advokāts Vladimirs Voroņins.
Krievijā Maskavas apgabala Ramenskā policija ieradusies reliģiskās kustības "Jaunā paaudze" mācītāju konferencē un aizturējusi aptuveni 200 tās dalībnieku, vēsta Krievijas tīmekļa medijs "OVD-Info", kas apkopo informāciju par varas pārstāvju veiktajām aizturēšanām.
Baltkrievijā aizturēti un ievietoti īslaicīgās aizturēšanas izolatorā 11 cilvēki par, kā apgalvo varasiestādes, ciniskiem komentāriem saistībā ar Krievijas karavīru nāvi mācībās Baltkrievijā.
Krievijai nav tiesību veidot savas ietekmes sfēras un mēģināt kontrolēt savus kaimiņus, šādu nostāju preses konferencē pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes žurnālistiem pauda NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Virkne ietekmīgu Ukrainas politiķu un žurnālistu pagājušajā nedēļā slepeni tikušies Viļņā, kur tai pašā laikā uzturējies arī valsts bagātākais oligarhs Rinats Ahmetovs, kura vārdu prezidents Volodimirs Zelenskis pirms dažām dienām pieminēja saistībā ar šajās dienās it kā iespējamu Krievijas atbalstītu valsts apvērsumu Ukrainā, vēsta laikraksts "Ukrainska pravda".
Krievija trešdien paziņojusi, ka Ukraina ir savilkusi tūkstošiem karavīru valsts austrumos, kur Kijeva cīnās ar Maksavas atbalstītajām kaujinieku bandām.
Krievijas nolūks attiecībā uz Ukrainu, pie valsts robežām savelkot savus bruņotos spēkus, joprojām nav skaidrs, TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.
Vairāki desmiti Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) dalībvalstu kopīgā paziņojumā atkārtoti kritizējušas Krieviju par opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija saindēšanu ar nervus paralizējošo "Novičok" grupas indi un aicinājušas Krieviju sniegt paskaidrojumus par notikušā apstākļiem.
Ukrainā situāciju destabilizē apmēram 7000 Krievijas specdienestu darbinieku, intervijā paudis Ukrainas Drošības dienesta Kiberdrošības departamenta vadītājs Iļja Vitjuks.
Pēdējos mēnešos Krievija netālu no Ukrainas robežas koncentrē lielus militāros spēkus. Ukrainas un NATO valstu aplēses liecina, ka runa ir par karavīru skaitu tuvu 100 000. Ukrainas militārais izlūkdienests sagaida kaujas jau janvārī vai februārī. Kā šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”, daļa no Krievijas aktivitātēm varētu arī nebūt tieši saistītas ar Ukrainu, bet kalpot kā pastiprinājums pie Baltkrievijas.
Krievijai jārēķinās ar konsekvencēm, ja tā vērsīs savus bruņotos spēkus pret Ukrainu, piektdien brīdinājis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, vienlaikus paužot bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas pierobežā.