NATO: Krievijas uzvedība radījusi visnokaitētāko drošības situāciju Eiropā kopš 1945.gada

 
©Reuters/Scanpix/Leta

Krievijas agresīvās uzvedības dēļ Eiropā tiek piedzīvota visnokaitētākā drošības situāciju kopš 1945.gada, secināts šonedēļ notikušajā NATO Militārās komitejas sanāksmē.

Šogad pirmajā NATO Militārajā komitejā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš bruņoto spēku komandieriem sniedza ieskatu jūnijā plānotā NATO samita Madridē norisi un prioritātēm, īpašu vērību pievēršot sadarbības nozīmīgumam starp politisko un militāro līmeni, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Sanāksmi vadīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers. Sesijās kopā ar 30 NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieriem piedalījās arī NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Tods Volters un Sabiedroto Transformācijas pavēlniecības komandieris ģenerālis Filips Lavinjē.

Sanāksmes laikā Latvijas bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš tika apstiprināts NATO Militārās komitejas īpašā pārstāvja amatā, kas paredz nepieciešamības gadījumā aizvietot NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju un pārstāvēt alianses bruņoto spēku komandieru viedokli specifiskos jautājumos.

Militārās komitejas laikā alianses dalībvalstu komandieri pauduši vienotu nostāju, ka Alianses īstenotajiem atturēšanas un aizsardzības pasākumiem jābūt proaktīviem, vienlaikus uzsverot nepieciešamību operatīvi un elastīgi pielāgoties militārajiem izaicinājumiem. Tāpat tika uzsvērta militārās ekspertīzes nozīme NATO stratēģisko dokumentu izstrādē, kā arī nepieciešamība stiprināt sasaisti starp spēju attīstību un operacionālo plānošanu.

Sanāksmes laikā komandieri saņēma aktuālo informāciju par NATO-Krievijas padomes sanāksmes norisi. Vienlaikus tika uzsvērts, ka Krievijas agresīvās uzvedības dēļ Eiropā tiek piedzīvota visnokaitētākā drošības situāciju kopš 1945.gada.

Tiekoties ar Gruzijas un Ukrainas bruņoto spēku komandieriem, NATO bruņoto spēku komandieri pārrunājuši abu valstu drošības aktualitātes, kā arī notiekošo aizsardzības nozares reformu virzību.

Kalniņš norāda, ka sanāksmes laikā NATO dalībvalstu bruņoto spēku komandieri pauda gatavību sniegt Ukrainai visaptverošu atbalstu. "Šī palīdzība stiprinās ne tikai Ukrainas noturību un pašaizsardzības spējas, bet arī arī raidīs spēcīgu atturēšanas signālu Krievijai," uzskata Kalniņš.

Tāpat klātesošie pauduši nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, veltījot atzinīgus vārdus arī Ukrainas īstenotajām aizsardzības nozares reformām.

Bruņoto spēku komandieri atzinīgi novērtējis Gruzijas īstenotās aizsardzības sektora reformas, NATO projekta Gruzijas atbalstam ieviešanu un Gruzijas ieguldījumu starptautiskajā drošībā.

"Laikā, kad tiek testēta Eiroatlantiskā drošība, ir būtiski, ka NATO tuvākie partneri turpina investēt bruņoto spēku attīstībā, kas paver jaunas iespējas gan divpusējai, gan daudzpusējai sadarbībai," norāda Kalniņš.

NATO Militārā komiteja ir augstākā NATO militārā institūcija. Komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī tiekas trīs reizes gadā, tādējādi nodrošinot Ziemeļatlantijas Padomei informatīvo atbalstu svarīgos militāros un drošības jautājumos, lai alianse varētu efektīvi reaģēt uz globālajiem drošības izaicinājumiem.

Divas Militārās komitejas sanāksmes notiek NATO štābā Briselē, savukārt vienu sanāksmi pēc rotācijas principa organizē kāda no NATO dalībvalstīm. Nākamās sanāksmes plānotas šā gada maijā un septembrī.