Rinkēvičs skaidro, kā NATO un Krievijas sarunas ietekmē Latvijas drošību

Pēc NATO un Krievijas Padomes Latvijas drošības situācijā nekas būtiski nav mainījies, šādu vērtējumu sniedza Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķis akcentēja, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas kopā ar citām alianses sabiedroto valstīm piedalījās dialogā. Piektdien arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) ir paredzētas konsultācijas.

"Manuprāt, runāt par to, ka kaut kas būtisks labākā vai sliktākā virzienā būtu mainījies Latvijas drošības situācijā pēc vakardienas, nevar. Tieši tāpat nevar runāt, ka kaut kādā veidā mainījusies situācija Eiropā kopumā. Sarunās sabiedrotie bija vienoti un stingri, un tālākas diskusijas ar Krieviju ir iespējamas. Bet secināt, ka Eiropā, Ukrainā vai attiecību dinamikā kopumā ir notikušas izmaiņas, nevar," sacīja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka šis dialogs ar Krieviju ir sācies tikai šonedēļ, kas vairāk ir pozīciju iezīmēšana. Viņa ieskatā, pagaidām neviens, ieskaitot pašu Krieviju, nezina, vai Latvijas kaimiņvalsts būs gatava iesaistīties sarunās par spriedzes mazināšanu, bruņoto spēku atvilkšanu no Ukrainas pierobežas, militāro mācību apjomiem, informācijas apmaiņu un vistām tām lietām, kas nozīmētu drošības pieaugumu gan pašai Krievijai, gan NATO kopumā. Ministrs akcentēja, ja Krievija tiešām ir ieinteresēta drošības veicināšanā un palielināšanā, tad dialogs ar to ir jāturpina.

"Vai Krievijas prasības, kas ir liktas priekšā un no sabiedroto puses ir nepieņemamas, bija veidotas, lai pēcāk meklētu ieganstu situācijas eskalācijai, vai tiešam iebrukumam Ukrainā, drīz mēs to redzēsim. Svarīgi ir tas, ka NATO un ES ir vienota, stingra un mēs rīkosimies atbilstoši tai situācijai, kāda veidosies. Patlaban ļoti daudz ir Krievijas rokās," sacīja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka konsultācijas vēl varētu turpināties. Ministrs pauda izpratni, ka cilvēkiem, ņemot vērā Latvijas vēsturi un Eiropas kontinenta vēsturi, katras sarunas un izteikumi rada bažas. Viņa ieskatā, tas ir saprotami. Rinkēvičs uzsvēra, ka sabiedroto starpā valda vienotība un darbības, kas tiek veiktas, ārlietu ministram liek domāt, ka visi apzinās situācijas nopietnību, drošības situāciju un ir gatavi reaģēt.

"Visi ir gatavi nopietnam diplomātiskajam procesam ar Krieviju. Visi ir gatavi strādāt pie tā, lai mazinātu spriedzi, bet nepārkāpjot skaidri iezīmētos principus, kas ir kolektīvā aizsardzība un "atvērto durvju" princips". Pašlaik ir pāragri diskutēt par to, kas notiks tālāk. Panākta vienošanās, ka tomēr noritēs darbs, lai dialogs turpinātos," teica ārlietu ministrs.

Viņš pieminēja, ka pēc EDSO konsultācijām, kādā brīdī varētu sekot reakcija no Maskavas, līdz ar to noritēs tālākie darbi. Ministrs pauda nostāju, ka ne NATO, nedz ES nav pamata manīt savu pozīciju un principiālo nostāju pret Krievijas prasībām.

Jau rakstījām, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien pēc NATO un Krievijas Padomes sēdes pavēstīja, ka abas puses vienojušās rīkot vairāk sarunu, lai arī tām ir ievērojamas viedokļu atšķirības.

Stoltenbergs pēc sēdes pavēstīja, ka aliansei ar Krieviju pastāv ievērojamas viedokļu atšķirības attiecībā uz Kremļa pieprasītajām "drošības garantijām", taču NATO sabiedrotie ir gatavi tikties ar Krievijas pārstāvjiem atkal.

"Starp NATO sabiedrotajiem un Krieviju šajos jautājumos ir ievērojamas viedokļu atšķirības un šīs atšķirības nebūs viegli mazināt," sacīja Stoltenbergs. "Taču pozitīvā pazīme ir tā, ka visi NATO sabiedrotie un Krievija sēdās pie viena galda."

Pēc Stoltenberga teiktā, abas puses "izteica nepieciešamību pēc dialoga un izskatīt tālāku tikšanos grafiku". Viņš sacīja, ka sabiedrotie piekrituši rīkot virkni sarunu ar Maskavu par dažādiem stratēģiskiem jautājumiem.

"Krievija nebija tajā pozīcijā, lai piekristu šim priekšlikumam. Viņi to arī nenoraidīja un Krievijas pārstāvji paskaidroja, ka viņiem ir nepieciešams laiks, lai atgrieztos pie NATO ar atbildi," pavēstīja Stoltenbergs.

Viņš arī brīdināja, ka Krievijai nebūs veto tiesību pār jebkādu Ukrainas lēmumu pievienoties NATO, un aicināja uz deeskalāciju saistībā ar Krievijas koncentrētajiem spēkiem pie Ukrainas robežas.

"Ukraina ir suverēna valsts, Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību. Ukraina nav drauds Krievijai," sacīja Stoltenbergs. "Tā ir Krievija, kas ir agresors. Tā ir Krievija, kas ir izmantojusi spēku un turpina izmantot spēku pret Ukrainu. Un tad viņi savelk aptuveni 100 000 karavīru, artilēriju, bruņutehniku, dronus, desmitiem tūkstošiem kaujai gatavu kareivju un izmanto draudošu retoriku - tā ir problēma."

Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins padomes sarunās norādīja, ka Krievijas un NATO attiecības atrodas "kritiski zemā līmenī".

"Tas notiek uz globālās nestabilitātes, teroristisko draudu, kārtējās bruņošanās sacensības izvēršanas, kā arī Eiropas drošības arhitektūras pilnīgas degradācijas fona," Fomina teikto Briselē NATO un Krievijas Padomes sēdē citē Krievijas Aizsardzības ministrija.

Fomins sēdē padomes dalībniekiem sniedza "Krievijas vērtējumu par šā brīža stāvokli Eiropas drošības jomā, kā arī sniedza paskaidrojumus par militārajiem aspektiem Krievijas vienošanās projektā par drošības garantijām", piebilda ministrijā.

Padomes sarunu gaitā Maskava atklāti norādīja aliansei uz nopietnajiem riskiem, pie kādiem var novest tālāka attiecību pasliktināšanās, preses konferencē pēc sanāksmes sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

"Šodien mums nav apvienojošas pozitīvas darba kārtības. Nav vispār," sacīja diplomāts.

Dziļi nobažījusies par Krievijas spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, alianse jau mēnešiem centusies noorganizēt NATO un Krievijas Padomes tikšanos, taču pēc spiegošanas skandāla oktobrī šis diplomātijas ceļš šķita apdraudēts.

Padome tiek izmantota dialogam kopš 2002.gada.

Maskava izvirzījusi Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Briseles sarunās piedalījās Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un citas augsta ranga Krievijas amatpersonas. Viņi uz Briseli devās pēc ASV un Krievijas amatpersonu drošības sarunām, kas notika pirmdien Ženēvā.