Krievijas prezidenta Vladimira Putina vajadzībām dažādās "svarīgās" valsts daļās ir uzbūvēti un iekārtoti trīs identiski biroji, raksta “The Wall Street Journal” žurnālisti Drū Hinšova un Džo Pārkinsons savā grāmatā "Apmaiņa: jaunā aukstā kara slepenā vēsture".
Pētnieku grupa "Krievijas elite" Francijā prezentēja ziņojumu par pieaugošo neapmierinātību Krievijas elites ietvaros - diktators Putins, kuram pēc mēneša paliks 73 gadi, turpina ievilkt valsti arhaiskā konservatīvismā un aizliegumu politikā. Pat Kremlim vistuvākie politiskie stratēģi atzīst: viņi vairs nevar paciest šādu stilu, raksta “dialog.ua”.
Krievijas prezidents turpina demonstrēt savu "vēlmi pēc miera", paziņojot, ka sarunas ar Volodimiru Zelenski nav iespējams risināt nekur citur kā vien Maskavā, raksta “dialog.ua”.
Pirms trim gadiem daudzi pasaules līderi ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu daudz nekomunicēja. Eirāzijas aizsardzības samitā, kas notika 2022. gadā, Putins izskatījās kā stūrī iedzīts. Taču Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitā viss bija citādi, ziņo “The New York Times”. Putins nolēma izmantot ŠSO samitu, lai publiski apsūdzētu Rietumus par karu Ukrainā. Kameras iemūžināja Putina, Sji un Modi smejamies. Tajā pašā laikā viņš aktīvi sazinājās un paspieda roku Vjetnamas, Turcijas, Irānas un Tadžikistānas līderiem.
Krievija ir pret Eiropas valstu miera uzturētāju sūtīšanu uz Ukrainu, trešdien paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, noraidot arī iespēju par drīzu Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos.
ES un Apvienotās Karalistes vadība ir gatava pastiprināt sankciju spiedienu uz Kremli par tā atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu, raksta “Dialog.UA”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavo "vēsturisku materiālu" pirms tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Aļaskā, cenšoties pierādīt, ka Ukraina ir "mākslīga valsts", ziņo oficiālais Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Stratēģiskās komunikācijas un informācijas drošības centrs, raksta “lrytas.lt”.
Krievijas propagandisti atkal ir izteikuši draudus Baltijas valstīm, atkārtojot izteikumus, kas līdzīgi tiem, kas izskanēja Ukrainas uzbrukuma priekšvakarā, raksta “dialog.ua”.
Jau 8. augustā Vašingtonā Trampa klātbūtnē tiks parakstīts vēsturisks līgums starp Armēniju un Azerbaidžānu un Kremlis saņems sāpīgu triecienu, raksta “Reuters”.
Kremlis ir uzsācis informatīvu uzbrukumu Azerbaidžānai - tagad Baku, tāpat kā iepriekš Ukraina, tiek salīdzināta ar nacistu režīmu, raksta “dialog.ua”.
Maskava nonākusi neveiklā situācijā pēc Lavrova vārdiem, ka Krievija it kā "cīnoties viena". Pēc notikušā Kremlis steidzīgi izdevis jaunu paziņojumu, lai neaizvainotu Ķīnu un KTDR, raksta “dialog.ua”.
Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par ultimāta laika saīsināšanu, Krievija turpinās karu ar Ukrainu, "lai aizsargātu savas intereses", raksta UNIAN.
Augsta ranga Krievijas amatpersonu un uzņēmēju vidū ir pieaugušas bailes par savu dzīvību, un arvien biežāk izskan runas par staļinisko represiju laikmeta atgriešanos, raksta “dialog.ua”.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievijai ir "leģitīmas intereses" Baltijas jūrā un tā ir apņēmusies tās "stingri aizstāvēt", ziņo BNS.
ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par ieroču pārdošanu Ukrainai varētu radīt postošas sekas Putina režīmam - Amerikāņu līdera lēmums nav pilnīgi negaidīts, taču tā ir "īsta bumba", kas varētu nozīmēt Krievijas prezidenta valdīšanas beigas, šo viedokli slejā laikrakstam "National Security Journal" pauda Aleksandrs Motils, politikas zinātnes profesors Rutgersas universitātē Ņuarkā.