Arktikā sāk izvietot pretdronu aizsargtīklus; īpaši sargā vienu objektu
Krievija, baidoties no Ukrainas dronu uzbrukumiem, ir sākusi uzstādīt pretdronu tīklus Novaja Zemļas kodolizmēģinājumu poligonā 2500 kilometru attālumā no Ukrainas, vēsta “Barents Observer”.
Novaja Zemļa ir Krievijas Federācijai piederošs salu arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā.
Novaja Zemļas arhipelāgā, kur atrodas Krievijas galvenais kodolizmēģinājumu poligons, virs degvielas tvertnēm ir uzstādīti metāla tīkli. Maskava cenšas aizsargāt savus objektus no iespējamiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Google Earth atjauninātie satelītattēli augustā rāda, ka trīs degvielas tvertņu rindas Severnijas ciematā ir pārklātas ar zilganām metāla konstrukcijām. Šie tīkli ir paredzēti, lai novērstu degvielas aizdegšanos drona trieciena gadījumā.
Tuvāk ostai esošajās tvertnēs atrodas benzīns transportlīdzekļiem, ko izmanto kodoliekārtā. Lielākas mazuta tvertnes, kas nodrošina siltumu un elektrību, atrodas ciemata centrā un paliek neaizsargātas. Arī vairākas aviācijas degvielas tvertnes netālu no helikopteru nosēšanās laukuma ir atsegtas.
Līdzīgas konstrukcijas iepriekš ir pamanītas arī citās Krievijas militārajās bāzēs - tas norāda uz Kremļa pieaugošajām bažām par iespējamiem Ukrainas dronu tālas darbības rādiusa triecieniem.
Pēdējā gada laikā Ukraina ir demonstrējusi spēju uzbrukt mērķiem līdz pat 1800 kilometru attālumā. Augustā viens drons trāpīja radaru sistēmai Orenburgas apgabalā, uzstādot jaunu darbības rādiusa rekordu, un tagad Krievija stiprina pat savus Arktikas objektus 2500 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.
Paniku, iespējams, izraisīja Ukrainas spārnotās raķetes "Flamingo" atklāšana, kuras darbības rādiuss, pēc Kijivas sniegtajiem datiem, ir līdz pat 3000 kilometriem.
Novaja Zemļa ir viena no slepenākajām vietām Krievijā. Šeit, Severnijas ciematā, kopš 1955. gada ir veikti 132 kodolizmēģinājumi, tostarp bēdīgi slavenā 1961. gada "Cara bumba" - visspēcīgākais sprādziens cilvēces vēsturē.
Pēdējās pilna mēroga kodoldetonācijas notika 1990. gada oktobrī, bet darbs poligonā turpinās. Pašlaik tur tiek veikti tā sauktie subkritiskie eksperimenti - testi bez kodolsprādzieniem. 2023. gada augustā objektu apmeklēja toreizējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un "Rosatom" vadītājs Aleksejs Lihačevs. Pēc vizītes Maskava sāka aktīvi stiprināt poligona infrastruktūru.
Interesanti, ka daudzus pazemes testēšanas tuneļus padomju laikā izraka Ukrainas kalnrači, par godu tam viena no vietējām viesnīcām tika nosaukta par "Ukraina".
Mūsdienās Novaja Zemļa kopā strādā "Rosatom" un Krievijas Aizsardzības ministrijas 12. Galvenās pārvaldes speciālisti, kas atbild par kodolgalviņu glabāšanu un transportēšanu. Šī ir viena no slepenākajām vienībām Krievijas armijā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2023. gada lēmums oficiāli atsaukt Visaptverošā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikāciju tikai pastiprināja bažas, ka Maskava varētu atsākt kodolizmēģinājumus.
Ukrainas militārie avoti norāda, ka Maskavas bailes no droniem liecina, ka vairs nav drošu attālumu - pat Arktika, kur Krievija gadu desmitiem jutās neaizskarama, ir kļuvusi par bīstamo zonu.
