Aizdomīgos apstākļos Krievijā vēl divi uzņēmēji izdara “pašnāvību”
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma vismaz 38 ietekmīgi Krievijas uzņēmēji un amatpersonas ir miruši ļoti aizdomīgos apstākļos, kas varētu liecināt par slepenu cīņu par resursiem, kas arvien pieaug Krievijas elites ietvaros, raksta laikraksts "New York Post".
Trīs ietekmīgi uzņēmēji gāja bojā septembrī, bet vēl viens oktobrī. Šī pašnāvību "epidēmija" izraisa debates par Kremļa iesaisti.
Jaunākie nāves gadījumi
87 gadus vecais Vjačeslavs Ļeontjevs tika atrasts miris 5. oktobrī zem sava daudzdzīvokļu nama logiem Maskavā. Ļeontjevs kopš padomju laikiem līdz pat savai nāvei bija laikraksta "Pravda" redaktors. Andrejs Malgins, emigrantu žurnālists, kurš pazina Ļeontjevu, deva mājienu, ka viņa nāve, iespējams, nebija nejauša, jo viņš "daudz zināja par partijas naudu".
43 gadus vecais Vitālijs Kapustins, būvniecības uzņēmuma vadītājs un Putina draugs, 24. septembrī tika atrasts pakārts kokā ar pie viņa apvidus auto piestiprinātu trosi, rokas sasietas aiz muguras, mežā Krasnodaras apgabalā.
50 gadus vecais Aleksandrs Tjuņins tika atrasts pie savas automašīnas 19. septembrī Maskavas nomalē ar medību šauteni un zīmīti ar uzrakstu "Es to izdarīju pats". Viņš bija “Umatex Group”, vienīgā Krievijas oglekļa šķiedras ražotāja, izpilddirektors - oglekļa šķiedras, kas ir galvenā izejviela droniem "Shahed", ko Kremlis izmanto Ukrainā.
43 gadus vecais Aleksejs Siņicins 8. septembrī tika atrasts bez galvas zem tilta netālu no Kaļiņingradas, ar pie ķermeņa piesietu virvi. Viņš bija Krievijas mēslojuma ražošanas izpilddirektors - tā ir nozare, kuras eksporta vērtība ir 10 miljardi dolāru.
"Lieta tāda, ka šīs nāves ir absurdas. Tām nevajadzētu izskatīties pēc pašnāvībām vai dabiskas nāves. Vēstījums ir pavisam vienkāršs - kad tevi pieķers, ar tevi notiks sliktas lietas," laikrakstam "The New York Post" sacīja Pīters Dorans, Krievijas eksperts no Demokrātiju aizsardzības fonda.
Viņš norādīja, ka lielākā daļa šo nāves gadījumu ir saistīti ar alkatību un korupciju.
Kā skaidro publikācijas autori, Kremlis bieži izmanto valsts un privātus uzņēmumus, lai finansētu operācijas, uz kurām tas nevēlas savus pirkstu nospiedumus. Dorans norāda, ka lielākā daļa mirušo uzņēmēju, visticamāk, tika pieķerti piesavinoties naudu, kas bija paredzēta Kremļa slepenajām operācijām.
"Dažiem kārdinājums ir pārāk spēcīgs. Daudziem cilvēkiem ir lielas “melnas” skaidras naudas summas bez jebkādas dokumentācijas vai grāmatvežiem, kas to uzraudzītu. Un, kad šie cilvēki tiek pieķerti, viņi izdara pārsteidzoši absurdas “pašnāvības”," sacīja Dorans.
Analītiķis uzskata, ka šo "pašnāvību" demonstratīvā nežēlība un absurds ir apzināts: tas ir signāls citiem par to, kas ar viņiem notiks, ja viņi nozags naudu, ko Kremlis viņiem iedevis, lai finansētu savus aizdomīgos darījumus.
Tomēr pastāv arī alternatīvs viedoklis.
Staņislavs Markuss, Krievijas biznesa eksperts Dienvidkarolīnas universitātē, uzskata, ka nāves gadījumu vilnis Krievijas oligarhu vidū ir haosa un varas cīņas simptoms Krievijas stagnējošās ekonomikas apstākļos.
"Putins agrāk pildīja šķīrējtiesneša lomu, bet tagad ir atkāpies," piekrīt Anderss Aslunds, Stokholmas Brīvās pasaules foruma vecākais līdzstrādnieks.
