Ja blēdis un krāpnieks atrod nozaudētu pasi, ID karti, vai ar šiem dokumentiem var paņemt patēriņa kredītu vai izņemt pensiju? Šādu jautājumu 360TV Ziņneši saņēma no kāda skatītāja pagājušās nedēļas sižeta par cilvēku nozaudētājām un policijas atrastajām mantām. Atbildi devās meklēt ziņnesis Uldis Āboliņš.
Pieņemtais lēmums, ka kredītņēmējiem paredzētais atbalsts tiks attiecināts uz tiem kredītņēmējiem, kuriem atlikusī summa nepārsniedz 250 000 eiro. Likumsakarīgs ir jautājums: Vai tiem, kam kredītu summa ir lielāka, nekas nedraud?
Atbilstoši jau pie valdības izveidošanas noteiktajam termiņam koalīcija risinājumus lielajām procentu likmēm hipotekāro kredītu ņēmējiem sola rast līdz gada beigām.
Latvijai ir jāievieš mērķēts atbalsts kredītņēmējiem un jāizvairās no tiesvedības riskiem, šodien Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Satraukumi par banku aizdevumu sadārdzināšanos un ar to saistīto kredītu maksātāju kontu iztukšošanos droši vien ir sasnieguši augstāko punktu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Situācija saasinājusies tik tālu, ka sabiedrības līdzdalības portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 16,6 tūkstoši parakstu, lai banku jau izsniegtajiem kredītiem netiktu piemērots starpbanku aizdevuma likmes “Euribor” pieaugums.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" divu dienu laikā savākti vairāk nekā 11 000 parakstu par ierobežojumu bankām paaugstināt EURIBOR likmi pagātnē izsniegtiem kredītiem.
Pēdējā laikā novērotie hipotekārā kredīta atteikumi veicinājuši īres dzīvokļu "izķeršanu", aģentūru LETA informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.
Pērn nebanku kreditētāji izsnieguši jaunus patēriņa kredītus 664,56 miljonu eiro apmērā, kas ir par 84,37 miljoniem eiro jeb 14,54% vairāk nekā 2021.gadā, aģentūru LETA informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāvji.
Latvijas atpalicība kreditēšanā no Lietuvas un Igaunijas ir saistīta gan ar vēsturiski dziļāku un smagāku krīzi pēc 2008.gada, gan ar uzņēmēju reputāciju un kapitāla izcelsmes jautājumiem, gan nodokļu nomaksu un ēnu ekonomikas līmeni, gan arī ar uzņēmēju vēlmi un spēju aizņemties, aģentūrai LETA pavēstīja "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs.
Līdz ar ASV un Eiropas centrālo banku lēmumiem par tālākiem bāzes procentu likmju kāpumiem inflācijas apkarošanas vārdā, visticamāk, turpinās pieaugt aizdevuma likmes, taču vienlaikus varētu samazināties finanšu aktīvu cenas, tajā skaitā izejvielu cenas biržā.
Pasaules centrālo banku īstenotā cīņa ar inflācijas lēcienu notiek, kāpinot bāzes procentu likmes, kas sadārdzina aizņemšanos starpbanku tirgū un līdz ar to arī ārpus finanšu sektora – uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Likmju celšana notiek brīdī, kad mājsaimniecību finanšu situācija jau tā nav labvēlīga, jo to makus tukšo gan dārgāka pārtika un lielāki izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem un degvielu, gan sadārdzināšanās citos ekonomikas segmentos.
Turpinot inflācijas ierobežošanas kampaņu, Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar veica strauju procentu likmju celšanu, palielinot bāzes procentu likmi vēl par 0,75 procentpunktiem līdz 2% līmenim. Likmju celšana saistīta ar vēlmi ierobežot patēriņu, tādējādi piebremzējot inflāciju.
Ātrie kredīti varētu kļūt vēl pieprasītāki, jo ekonomiskie apstākļi spiedīs daļu sabiedrības aizņemties naudu. Pērn izsniegto kredītu skaits gan ir samazinājies, taču palielinājusies summa, ko lūdz aizdot klienti. Tas ir risks kredītu ņēmējiem, brīdina ReTV.
"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Agnese Buceniece brīdina, ka kredīta procentu maksājumi, kas piesaistīti Euribor, pieaugs. Tas nozīmē, ka daļai kredītņēmēju sadārdzināsies kredīta maksājums.
Apguvuši attālināto darbu un apzinājušies ērtākas vides priekšrocības, pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāji pastiprināti sāka interesēties par dzīvošanas iespējām reģionos. Tā rezultātā 2020. gadā pieauga interese par plašākiem dzīvokļiem mazpilsētās, kur dzīvojamās platības cenas ir ievērojami zemākas nekā galvaspilsētā. Daļai potenciālo pircēju gan neizdevās īstenot ieceri, jo universālās bankas nelabprāt finansē dzīvokļa iegādi reģionos. Tādēļ Bigbank Latvija šovasar sāk piedāvāt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei jebkurā Latvijas vietā.
Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.
Lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 58% ir labs kredītreitings, un arī pandēmija nav būtiski ietekmējusi to spēju savlaicīgi veikt maksājumus, savukārt 34% aizdevums bankā šobrīd nebūtu pieejams, jo viņu kredītreitings ir zems, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) statistika par iedzīvotāju kredītreitingu šī gada decembrī.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) brīdina iedzīvotājus par krāpniecību, kurā nebanku kreditētāja "West Kredit" vārdā piedāvāti viltus kredīti, informēja PTAC pārstāve Evija Lene.