Neplānotiem izdevumiem vai kādam lielākam pirkumam pēdējā gada laikā ir aizņēmies teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs, liecina Swedbank1 veiktā aptauja. Vairāk nekā puse no aizņēmējiem pēc palīdzības ir vērsušies pie saviem ģimenes locekļiem vai draugiem, un tikai divas trešdaļas no respondentiem atzīst, ka neplānotus tēriņus var nosegt no saviem uzkrājumiem, ziņo "Swedbank" pārstāvji.
Visvairāk cilvēku (38 %) aizvadītā gada laikā aizņēmušies, lai segtu dažādus neplānotus izdevumus, piemēram, veselības aprūpi vai mājokļa remontu. Tam seko lielāki pirkumi (24 %) un auto iegāde vai remonts (23 %). Savukārt piektdaļa respondentu (20 %) aizņēmumu izmantojuši ikdienas izdevumu segšanai.
“Aptaujas dati par aizņemšanos korelē ar mūsu veikto analīzi par klientu paradumiem uzkrājumu veidošanā, kas atklāja, ka gandrīz pusei iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem. Ņemot vērā, ka dati par krāšanas paradumiem aptver aptuveni 800 tūkstošus bankas klientu, tos var attiecināt uz Latvijas sabiedrību kopumā. Tāpēc likumsakarīgi, ka neparedzētu tēriņu vai lielāku pirkumu gadījumā naudu nākas aizņemties,” aptaujas datus komentē Ieva Muzikante, Swedbank patēriņa finansēšanas jomas vadītāja.
No visiem aptaujas dalībniekiem, kuri pēdējā gada laikā atzinuši, ka nācies aizņemties kādam lielākam pirkumam vai neplānotiem tēriņiem (27 % respondentu), vislielākais aizņēmēju īpatsvars ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem (39 %) un ģimenēs ar bērniem (36 %). Savukārt neplānoti izdevumi bijuši īpaši aktuāli iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem (48 %), bet jauniešiem (18-29 gadi) biežāk nācies aizņemties ikdienas izdevumu segšanai (28 %).
Vērtējot galvenos īstermiņa aizņēmumu avotus, redzams, ka 51 % aizņēmēju naudu aizņemas no ģimenes locekļiem vai draugiem, trešdaļa - no bankas, bet vēl trešdaļa izmanto tā saucamo ātro kredītu aizdevēju pakalpojumus. Cilvēki ar zemākiem un vidējiem ienākumiem (līdz 1000 eiro mēnesī) biežāk izvēlas ģimenes, draugus vai ātro kredītu uzņēmumus, savukārt cilvēki ar augstākiem ienākumiem (virs 1500 eiro mēnesī) galvenokārt vēršas pie bankām.
Ieva Muzikante uzsver, ka uzņemoties īstermiņa saistības, īpaši svarīgi ir izvēlēties uzticamu partneri ar skaidriem aizņemšanās nosacījumiem un pārskatāmu atmaksas grafiku. “Nepārdomāta aizņemšanās pie neskaidriem vai neizdevīgiem noteikumiem var novest pie parādu jūga. Atbildīga izvēle palīdz ne tikai nosegt steidzamos tēriņus, bet arī saglabāt finansiālo stabilitāti ilgtermiņā.”
Vairāk nekā piektdaļa respondentu (21 %) prognozē, ka nākamā gada laikā nāksies aizņemties neparedzētu izdevumu segšanai vai lielākiem tēriņiem. Plānotā aizņēmuma summa visbiežāk ir līdz pieciem tūkstošiem eiro (55 % atbilžu), un šo naudu galvenokārt paredzēts ieguldīt mājokļa remontā. Lielākā daļa respondentu šim nolūkam plāno vērsties pie bankas.