konvencija

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz Latvijai pievienoties Eiropas Padomes (EP) konvencijai par piekļuvi oficiāliem dokumentiem.

Eiropas Savienības (ES) Padome ceturtdien apstiprināja ES pievienošanos Konvencijai par vardarbības novēršanu pret sievietēm.

Polijas tieslietu ministrs Zbigņems Zjobro nedēļas nogalē pavēstīja, ka viņa ministrija oficiāli ieteiks valdībai sākt izstāšanās procesu no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas.

Latvija pievienosies konvencijai par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, jo tas dotu nozīmīgu pienesumu Latvijas normatīvā regulējuma nelikumīgas orgānu tirdzniecības jomā pilnveidošanai un attīstībai.

Sabiedrībā ievērojamu viedokļu sadursmi izraisījusī Latvijas parakstītā Stambulas konvencija uz tās ratifikāciju Saeimā nevirzās tik ātri, kā to sākotnēji bija iecerējis parakstījušais labklājības ministrs Jānis Reirs. Parlamentā tai vajadzētu nonākt vien pēc vasaras brīvdienām.

Par to var runāt līdz apnikumam, nekas no tā nemainās, bet jārunā ir. Kāpēc vienmēr notiek tā, kad valstij svarīgos brīžos enerģija, kas būtu jāvērš vienā galvenajā virzienā, lai atrisinātu kādu svarīgu problēmu, allaž uzrodas tracinātāji, kas sekmīgi aizved sabiedrisko domu marginālos blakusvirzienos. Tagad pat no veselā saprāta pozīcijām varētu domāt – valstij un sabiedrībai (mums katram personīgi!) taču nevarētu būt nekas svarīgāks par VID sakārtošanu, bet nē taču! Latvijā iestājušies jūnija pilnmēness karstumi un pa gaisu iet olšūnu kari, vecā apkaunojošā luterāņu baznīcas zupa, kas smako nu jau gadu desmitiem, un burvīgās cīņas par Stambulas konvenciju. Vai nu tiešām kaut viens no minētās trijotnes jautājumiem ir kaut naga melnuma vērts?

«Peripetijas ap Stambulas konvenciju nedarīja godu Latvijai, turklāt veids, kā par to tika spriests, nav labā prakse,» Latvijas Radio intervijā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Tās ir pilnīgas muļķības,» mierīgi secina LTV žurnālists Gundars Rēders, cieši vērdamies sejā tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, «jūs biedējat skatītājus.» Vēlāk Rēders secina, ka četru Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji ir «stipri maldināti», jo, viņuprāt, «konvencija neaicina cīnīties ar patiesajiem vardarbības cēloņiem, bet paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Satversmi».

Šodien labklājības ministrs Jānis Reirs Latvijas vārdā parakstījis Stambulas konvenciju, vēsta informācija sociālajā tīklā twitter.

Viļņošanās ap Stambulas konvenciju uzbangojusi ar jaunu sparu līdz ar Tieslietu ministrijas pasūtītās juridiskās analīzes publiskošanu un premjera Māra Kučinska beidzot skaidri pausto: «Konvencija ir atbalstāma!»

Vakar publicētā Tieslietu ministrijas pasūtītā Stambulas konvencijas juridiskā analīzē izraisījusi pamatīgu sašutumu sabiedrībā.

No juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam - Satversmei, teikts juridiskajā analīzē par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju, kuru veica Ingas Kačevskas birojs. Izpildot valdības uzdevumu veikt analīzi par konvenciju, līgumu ar minēto biroju slēdza Tieslietu ministrija (TM).

Iepazinušies ar Stambulas konvencijas piedāvāto vardarbības mazināšanas stratēģiju, Latvijas Kristīgo baznīcu vadītāji vēlas paust viedokli par šo dokumentu, ņemot vērā, ka tā ratificēšana var skart ikvienu Latvijas iedzīvotāju.