3.jun 2016
Par to var runāt līdz apnikumam, nekas no tā nemainās, bet jārunā ir. Kāpēc vienmēr notiek tā, kad valstij svarīgos brīžos enerģija, kas būtu jāvērš vienā galvenajā virzienā, lai atrisinātu kādu svarīgu problēmu, allaž uzrodas tracinātāji, kas sekmīgi aizved sabiedrisko domu marginālos blakusvirzienos. Tagad pat no veselā saprāta pozīcijām varētu domāt – valstij un sabiedrībai (mums katram personīgi!) taču nevarētu būt nekas svarīgāks par VID sakārtošanu, bet nē taču! Latvijā iestājušies jūnija pilnmēness karstumi un pa gaisu iet olšūnu kari, vecā apkaunojošā luterāņu baznīcas zupa, kas smako nu jau gadu desmitiem, un burvīgās cīņas par Stambulas konvenciju. Vai nu tiešām kaut viens no minētās trijotnes jautājumiem ir kaut naga melnuma vērts?