Polija izstāsies no Stambulas konvencijas, jo tā saturot "ideoloģiskus nosacījumus"

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Polijas tieslietu ministrs Zbigņems Zjobro nedēļas nogalē pavēstīja, ka viņa ministrija oficiāli ieteiks valdībai sākt izstāšanās procesu no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas.

Viņš sestdien reportieriem pavēstīja, ka Stambulas konvencija satur "ideoloģiskus nosacījumus", kurus Polijas valdošie konservatīvie "nepieņem un uzskata par kaitīgiem".

Pēc Zjobro teiktā, konvencija grauj vecāku tiesības, liekot skolām izglītot bērnus par dzimuma identitāti.

Zjobro piebilda, ka Polijas juridiskā sistēma sniedz sievietēm pietiekošu aizsardzību pret vardarbību.

Viņš sacīja, ka pirmdien viņa ministrija iesniegs Ģimenes, darba un sociālās politikas ministrijai oficiālu lūgumu sākt izstāšanās procesu no konvencijas.

Polija Stambulas konvenciju parakstīja 2012.gadā, bet 2015.gadā ratificēja.

Konvenciju 2011.gadā Stambulā pieņēma Eiropas Padome nolūkā apkarot vardarbību ģimenē.

Tā stājās spēkā 2014.gadā, un Eiropas Savienība (ES) to parakstīja 2017.gada jūnijā. Taču konvenciju joprojām nav ratificējušas sešas bloka dalībvalstis - Latvija, Lietuva, Bulgārija, Čehija, Slovākija un Ungārija. To nav ratificējusi arī Lielbritānija, kas janvārī izstājās no ES.

Tā dēvētā Stambulas konvencija ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments - valstīm, kas to ratificē, jāievēro visaptveroši juridiski saistoši standarti, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, aizsargātu upurus un sodītu vainīgos.

Pasaulē

Pasaulē ap 473 miljoniem bērnu jeb vairāk nekā sestā daļa bērnu dzīvo konflikta zonās, sestdien paziņoja ANO Bērnu fonds (UNICEF), norādot, ka konflikta zonās dzīvojošo vai kauju dēļ piespiedu kārtā pārvietoto bērnu īpatsvars sasniedzis nepilnus 19% salīdzinājumā ar apmēram 10% pagājušā gadsimta 90.gados.