"Pareizās" ideoloģijas gludeklis
«Tās ir pilnīgas muļķības,» mierīgi secina LTV žurnālists Gundars Rēders, cieši vērdamies sejā tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, «jūs biedējat skatītājus.» Vēlāk Rēders secina, ka četru Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji ir «stipri maldināti», jo, viņuprāt, «konvencija neaicina cīnīties ar patiesajiem vardarbības cēloņiem, bet paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Satversmi».
«Tur nekā tāda nav,» pavīpsnā Rēders. Protams, Stambulas konvencija vēršas tikai pret vardarbību, no kuras cieš sievietes. Bet kā tad tur jums bija ar tiem rabarberiem, Rasnača kungs? Kurš pret kuru bija vardarbīgs, un vai policija saņēma ziņojumu par šo ģimenes drāmu? - tincina Gundars Rēders, dzelteni izgaršodams teju divdesmit gadus vecās folkloras konfektes pelējuma kārtiņu.
Latvijas Televīzijas šovs (citādi to nemaz nevar nosaukt) 1:1, kas tiešajā ēterā tika pārraidīts otrdienas praimtaimā, sadalīja krietnos latvjus divās nesamierināmās nometnēs: vieni aizvilkdamies rēca par «tumsonīgo ministru», kam nebija pa prātam Stambulas konvencija, otri sirsnīgi brīnījās par TV žurnālista savādo manieri pārtraukt intervējamo, publiski viņu pazemot un neklausīties atbildēs. Otrie arī piederēja «tumsoņām», kas neatbalsta Latvijas pievienošanos konvencijai.
Kādreiz šķita, ka Latvijas Televīzija - tā ir sabiedriskā TV, kas atspoguļo daudzšķautnīgus viedokļus un nemēģina izpletēt skatītāju smadzenes ar «vienīgās un pareizās» ideoloģijas gludekli. Šamā reizē gan sanāca citādi... Šamā reizē tas gludeklis bija tik agresīvs, ka dažbrīd pat nevarēja saprast, par ko kungi tērzē: Rēders «runāja virsū» Rasnačam, tas mēģināja pabeigt visus iesāktos teikumus, bet gludekļa šņākoņa bija tik skaļa, ka tajā noslīka ne tikai Rasnačs, bet arī visas ārpus studijas pogojošās lakstīgalas. Tā arī neviens nesaprata, kāpēc Rēders tik naidīgs pret Stambulas konvencijas pretiniekiem un kāpēc Rasnačam publiski tika aizlīmēta mute, neļaujot izteikties. Tas viss, piedodiet, notika sabiedriskajā (!) televīzijā.
Skaidrs, ka par Stambulas konvenciju sabiedrībā ir krasi neviendabīgi viedokļi. Tad kāpēc Latvijas TV nevarētu būt objektivitātes paraugs? Tā varētu parādīt pušu viedokļus, nevis akceptēt publisku viena cilvēka pazemošanu. Šādā situācijā Dzintars Rasnačs pat gribēdams nebūtu varējis izskaidrot šo konvenciju, kas, kā savā vēstulē rakstīja četru konfesiju vadītāji, «satur būtiskas nepilnības, kuras pieļauj tendenciozus, ideoloģiskus skaidrojumus - arī tādus, kam nav nekādas saistības ar vardarbības izskaušanu».
Cēlais mērķis - «cīņa pret vardarbību pret sievietēm» - slēpj sevī gendera ideoloģiju, kas cilvēka dzimumu definē kā sociālu konstruktu, proti, īpašību, kas neiedzimst, bet ko cilvēks pats var izvēlēties. Konvencijas ratifikācija nozīmēs arī to, ka viendzimuma laulības tiks pielīdzinātas heteroseksuālām laulībām, jo homoseksualitāte saskaņā ar konvencijas 3. panta (c) punktu ir atzīta «dzimte», līdz ar to šāda diskriminācija konvencijas izpratnē būs jānovērš.
Savukārt konvencijas 14. punktā pieprasīts «visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļaut mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem», kā arī «veikt nepieciešamos pasākumus, lai minēto principu ieviešanu veicinātu neformālās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un atpūtas vietās un plašsaziņas līdzekļos». Tas nozīmē absolūtu izglītības iestāžu un preses ideoloģizāciju atbilstoši konvencijai.
Konvencijas mērķis ir izskaust nacionālās tradīcijas, vēršoties pret vīriešu un sieviešu «lomu stereotipiem» (piemēram, sieviete ir māte, bet vīrietis ir tēvs). Tāda vēršanās nesader ar tradicionālās kultūras un tautas garīgo vērtību saglabāšanu. Bet bēda tāda, ka, ratificējot konvenciju, nāksies vien pildīt prasības, kas attieksies uz «sociālo dzimumu». Ne velti Ilze Viņķele savulaik tā cepās par grāmatiņas Diena, kad Kārlis bija Karlīna ieviešanu bērnu obligātās literatūras sarakstā...
Tas bija Dzintara Rasnača nepateiktais. Un sabiedriskās TV noklusētais. Bet sabiedrības daļa ir arī tie, kuri vēlas dzirdēt objektīvu analīzi, nevis vienos vārtos sadzītas pildbumbas.