Stambulas konvencijas virzība lēnīga

Sabiedrībā ievērojamu viedokļu sadursmi izraisījusī Latvijas parakstītā Stambulas konvencija uz tās ratifikāciju Saeimā nevirzās tik ātri, kā to sākotnēji bija iecerējis parakstījušais labklājības ministrs Jānis Reirs. Parlamentā tai vajadzētu nonākt vien pēc vasaras brīvdienām.

Dodot pretsparu Nacionālās apvienības pārziņā esošās Tieslietu ministrijas pasūtītajam, konvenciju valsts pamatlikumam pretnostatījušajam juridiskajam atzinumam, J. Reirs bija iecerējis, ka dokumentu ratifikācijai Saeimā iesniegs dažu dienu laikā pēc tās parakstīšanas. Taču tas nenotika.

Kaut arī parlamentā nav vienota viedokļa par tās ratifikācijas nepieciešamību, neesot pamata uzskatīt, ka dokumentu aizstāvošās Vienotības ministrs aizkavējis konvencijas virzību atbalsta trūkuma dēļ.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna skaidro, ka sākotnējā iecere par ātru dokumenta ratifikāciju zaudēja aktualitāti, jo kļuvis skaidrs, ka pārāk daudz enerģijas un laika būs jāiegulda pēdējiem darbiem pirms iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) līguma parakstīšanas. Turklāt strauji tuvojas arī Saeimas pavasara sesijas beigas. Tādēļ pieņemts lēmums strīdīgo dokumentu ratifikācijai Saeimā virzīt pēc vasaras brīvdienām.

«Mēs joprojām uzskatām, ka Tieslietu ministrijas veiktā juridiskā analīze nav adekvāta, un uzsveram, ka konvencija vērsta pret vardarbību - jebkādā tās izpausmē,» saka K. Korna, kas atzīst, ka darbs pie Saeimā pārstāvēto politisko partiju biedru aģitācijas vēl nav sācies.

Pagaidām Stambulas konvencijas ratifikācijas atbalstītāju un pretinieku proporcija Saeimā ir līdzīga un balsojumā izšķiroša varētu būt opozīcijā esošās Saskaņas pozīcija, kas pagaidām nav formulēta.

Politiķu aptauja liecina, ka Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājumā provizoriski abās pusēs varētu būt apmēram 35 līdz 40 deputātu. Līdz ar to svarīgs būs Saskaņas lēmums, kurā ir pārstāvēti vairāk nekā 20 deputātu.

Tā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vairākums varētu atbalstīt dokumenta ratifikāciju, bet būs arī deputāti, kas balsos pret, stāsta ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Līdz ar to ZZS būs brīvais balsojums. Pats A. Brigmanis balsos par, lai likumdošanā nostiprinātu principu, ka nedrīkst pieļaut vardarbību pret sievieti. Politiķis gan izprot kolēģus, kuri šajā dokumentā saskatījuši citus jautājumus.

Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādījis, ka pašlaik visas rekomendācijas vardarbības izskaušanai jau ieviestas vai ir ieviešanas procesā, savukārt saistībā ar šo konvenciju tiek saskatīti riski. Frakcija par šo jautājumu nav lēmusi, bet deputātu viedoklis varētu nebūt atšķirīgs no Nacionālās apvienības ministru nostājas. Kad valdība atbalstīja Stambulas konvencijas parakstīšanu, fiksēts, ka Nacionālās apvienības ministriem ir atsevišķs viedoklis.